Cisteīns
| Cisteīns | |
|---|---|
  L-cisteīna struktūrformula un molekulas modelis | |
| Ķīmiskā formula | C3H7NO2S |
| Molmasa | 121,16 g/mol |
| Kušanas temperatūra | 240 °C |
| Viršanas temperatūra | — |
| Izoelektriskais punkts | 5,07 |
Cisteīns (Cys, l -2-amino-3-merkaptopropānskābe, l -β-merkaptoalanīns, C3H7NO2S) ir viena no divām sēru saturošajām aminoskābēm (otra ir metionīns). Daudzās olbaltumvielās starp cisteīna molekulu atlikumiem veidojas saites starp sēra atomiem, kas palielina attiecīgo olbaltumvielu stabilitāti. Cisteīns viegli veido dimēru — cistīnu, kas sastāv no diviem cisteīna atlikumiem, kuri saistīti ar disulfīda saiti.
Atrašanās dabā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Cisteīns ietilpst daudzu olbaltumvielu, it sevišķi keratīna — matu, nagu un ādas svarīgas olbaltumvielas — sastāvā, kā arī vairāku gremošanas fermentu sastāvā.
Bioloģiskā nozīme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Cisteīns ir svarīgs antioksidants, kas organismā piedalās toksisku vielu atindēšanā un aizsargā to no radiācijas. Cisteīns ir glutationa izejviela organismā.
Cisteīns ir aizstājamā aminoskābe, jo organismā veidojas no metionīna B6 vitamīna klātienē.
| ||||||||
