Melhiora salas

Melhiora salas
Melhiora salas
Ģeogrāfija
Izvietojums	Pālmera arhipelāgs
Koordinātas	64°19′0″S 62°57′0″W
Galvenās salas	Omegas sala, Ētas sala
Garums	12 km
Platums	6 km
Administrācija
Antarktika
Pretenzija	Britu Antarktiskā teritorija, Argentīnas Antarktīda, Čīles Antarktiskā teritorija
Demogrāfija
Iedzīvotāji	0
Melhiora salas Vikikrātuvē

Melhiora salas (franču: Îles Melchior, angļu: Melchior Islands, spāņu: Archipiélago Melchior) ir neapdzīvotu salu arhipelāgs Antarktīdas pussalas rietumu piekrastē Antarktikā. Izvietojies Pālmera arhipelāgā Dalmaņa līcī starp Anveras un Brabantas salam. Stiepjas 12 km garumā ziemeļu-dienvidu virzienā, sastāv no divām salu grupām, ko atdala šaurums. Lielākās ir Ētas un Omegas salas austrumu grupā. Arhipelāgu 1874. gada janvārī atklāja Vācijas antarktiskā ekspedīcija Eduarda Dalmaņa vadībā, bet nosaukumu tam nepiešķīra. Salas pētīja Francijas antarktiskā ekspedīcija 1903.—1905. gados, kas Ētas un Omegas salas noturēja par vienu salu un nosauca to Francijas kara flotes viceadmirāļa Žila Melhiora (Jules-Bernard-François Melchior) vārdā. Salas 1942.—1943. gadā pētīja Argentīnas antarktiskā ekspedīcija un piešķīra atsevišķām salām nosaukumus pēc grieķu alfabēta burtiem.

1947. gadā uz vienas no rietumu grupas salām — Gammas salas Argentīna ierīkoja Melhioras polārstaciju (līdz 1961. gada novembrim — vissezonas, vēlāk — vasaras stacija).

Uz arhipelāga ziemeļrietumu daļā esošās Lambdas salas (argentīniešu avotos — 1. maija sala) atrodas 1942. gadā uzstādītā 1. maija bāka, kas kā vēstures piemineklis Nr. 29 iekļauta Antarktikas Līguma speciāli aizsargāto vietu sarakstā.