Grieķu alfabēts
Grieķu alfabēts | ||
---|---|---|
Tips | alfabēts | |
Valodas | grieķu valoda | |
Laika periods | 8. gadsimts p.m.ē. — mūsdienas | |
Raksta virziens | no kreisās uz labo | |
Izcelsmes rakstība |
Ēģiptiešu hieroglifi → Protosīnājas raksts → Feniķiešu raksts → Grieķu alfabēts | |
Atvasinātās sistēmas |
latīņu raksts, gotu raksts, glagolica, kirilica, koptu alfabēts, senitāļu raksts | |
Unicode rangs | Greek | |
ISO 15924 | Grek (200) | |
![]() | ||
Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. |
Grieķu alfabēts (grieķu: ελληνικό αλφάβητο) ir alfabēts, kas sastāv no 24 burtiem un tiek lietots grieķu valodas pierakstīšanai kopš 8. gadsimta p.m.ē.[1] Tas radies uz feniķiešu alfabēta pamata, taču, atšķirībā no feniķiešu alfabēta, grieķu alfabētā ar burtiem tika apzīmēti ne tikai līdzskaņi, bet arī patskaņi. Grieķu alfabēta burti tika lietoti arī skaitļu apzīmēšanai. Mūsdienās grieķu alfabēta burti tiek plaši izmantoti dažādu fizikālu lielumu apzīmēšanai zinātnē. No grieķu alfabēta izveidojušies latīņu alfabēts, kirilica,[2] koptu un citi alfabēti.
Burti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Burts | Nosaukums | Izruna | Atbilstošais burts feniķiešu alfabētā |
Transliterācija | Kā skaitļa nozīme | |||||
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
sengrieķu | bizantiešu | jaungrieķu | latviski | sengrieķu | jaungrieķu | sengrieķu | jaungrieķu | |||
Α α | ἄλφα | άλφα | alfa | [a] [aː] | [a] | ![]() |
a | 1 | ||
Β β | βῆτα | βήτα | bēta | [b] | [v] | ![]() |
b | bh, b, v | 2 | |
Γ γ | γάμμα | γάμμα γάμα |
gamma | [g]/[n] | [ɣ], [ʝ] | ![]() |
g | gh, g | 3 | |
Δ δ | δέλτα | δέλτα | delta | [d] | [ð] | ![]() |
d | dh, d | 4 | |
Ε ε | εἶ | ἒ ψιλόν | έψιλον | epsilons | [e] | ![]() |
e | 5 | ||
Ζ ζ | ζῆτα | ζήτα | zēta | [dz], vēlāk [zː] | [z] | ![]() |
z | 7 | ||
Η η | ἦτα | ήτα | ēta | [ɛː] | [i] | ![]() |
e, ē | i | 8 | |
Θ θ | θῆτα | θήτα | tēta | [tʰ] | [θ] | ![]() |
th | 9 | ||
Ι ι | ἰῶτα | ιώτα γιώτα |
jota | [i] [iː] | [i], [j] | ![]() |
i | 10 | ||
Κ κ | κάππα | κάππα κάπα |
kapa | [k] | [k], [c] | ![]() |
c | k | 20 | |
Λ λ | λάβδα | λάμβδα | λάμδα λάμβδα |
lambda | [l] | ![]() |
l | 30 | ||
Μ μ | μῦ | μι μυ |
mī | [m] | ![]() |
m | 40 | |||
Ν ν | νῦ | νι νυ |
nī | [n] | ![]() |
n | 50 | |||
Ξ ξ | ξεῖ | ξῖ | ξι | ksī | [ks] | ![]() |
x | x, ks | 60 | |
Ο ο | οὖ | ὂ μικρόν | όμικρον | omikrons | [o] | ![]() |
o | 70 | ||
Π π | πεῖ | πῖ | πι | pī | [p] | ![]() |
p | 80 | ||
Ρ ρ | ῥῶ | ρω | ro | [r], [r̥] | [r] | ![]() |
r, rh | r | 100 | |
Σ σ ς | σῖγμα | σίγμα | sigma | [s] | ![]() |
s | 200 | |||
Τ τ | ταῦ | ταυ | tau | [t] | ![]() |
t | 300 | |||
Υ υ | ὖ | ὖ ψιλόν | ύψιλον | ipsilons | [y], [yː] (agrāk [u], [uː]) |
[i] | ![]() |
u, y | y, v, f | 400 |
Φ φ | φεῖ | φῖ | φι | fī | [pʰ] | [f] | ph | ph, f | 500 | |
Χ χ | χεῖ | χῖ | χι | hī | [kʰ] | [x], [ç] | ch | ch, kh | 600 | |
Ψ ψ | ψεῖ | ψῖ | ψι | psī | [ps] | ps | 700 | |||
Ω ω | ὦ | ὦ μέγα | ωμέγα | omega | [ɔː] | [o] | ![]() |
o, ō | o | 800 |
Burts | Atbilstošais burts feniķiešu alfabētā |
Nosaukums | Transliterācija | Izruna | Kā skaitļa nozīme | ||
---|---|---|---|---|---|---|---|
latviski | sengrieķu | jaungrieķu | |||||
![]() ![]() |
![]() |
digamma | ϝαῦ | δίγαμμα | w | [w] | 6 |
![]() |
stigma | - | στῖγμα | st | [st] | 6 | |
![]() |
![]() |
hēta | ἧτα | ήτα | h | [h] | - |
![]() |
![]() |
sans | ϻάν | σάν | s | [s] | - |
![]() ![]() |
![]() |
kopa | ϙόππα | κόππα | q | [q] | 90 |
![]() ![]() |
![]() |
sampi | - | σαμπῖ | ss | [sː], [ks], [ts] | 900 |
![]() |
![]() |
šo | - | - | sh | [ʃ] | - |
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ B. F. Cook. Greek inscriptions. University of California Press/British Museum, 1987. 9. lpp.
- ↑ Florian Coulmas. The Blackwell Encyclopedia of Writing Systems. Oxford : Blackwell Publishers Ltd., 1996. ISBN 0-631-21481-X.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Grieķu alfabēts.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
- Unicode Grieķu alfabēts (angliski)
- Greek Unicode Issues (angliski)
![]() | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
|