Menopauze

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt

Menopauzes jēdzienu un aptuveno būtību ir aprakstījis jau Aristotelis pirms vairāk nekā 2000 gadu, pieminot, ka apmēram 40 gadu vecumā sievietēm izsīkst menstruālā funkcija un spēja dzemdēt bērnus, kā arī parādās dažādi pašsajūtas traucējumi — galvenokārt svīšana, sarkšana un nervozitāte.

Katrai sievietei, sasniedzot noteiktu bioloģisku vecumu, visbiežāk tas ir no 45 līdz 55 gadiem, iestājas menopauze. Menopauze ir olnīcu funkciju izsīkums, ko raksturo ovulācijas izbeigšanās ar sekojošu amenoreju. Klimaktēriju raksturo pakāpenisks olnīcu folikulu zudums, olnīcas granulozo un teka šūnu deģenerācija, kā rezultātā sievietes organismā veidojas estrogēnu nepietiekamība. Var uzskatīt, ka sākusies menopauze, ja amenoreja ilgst vismaz gadu vai arī folikulus stimulējošā hormona (FSH) līmenis pārsniedz 50 IU\l, bet cirkulējošā estrogēna līmenis ir mazāks par 40-50pg\ml asins seruma. Premenopauzes periodā hormonu līmenis sievietes organismā svārstās. Šai laikā var parādīties vairāki simptomi, kurus sieviete nepareizi uzskata par menopauzes simptomiem. Premenopauze var turpināties vairākus gadus līdz pat pēdējām menstruācijām. Tās norise ir individuāla. 10% sieviešu premenopauzi nemaz nepamana. Viņām menstruācijas beidzas bez karstuma viļņiem, garastāvokļa maiņām un citām parādībām. Menopauzes stadijā izbeidzas menstruācijas, bet simptomi var būt atšķirīgi no premenopauzes simptomiem, un tie ir pastāvīgi:

  • vagīnas sausums,
  • urinēšanas traucējumi,
  • ķermeņa masas pieaugums,
  • locītavu sāpes, depresija,
  • baiļu sajūta,
  • sāpīgs dzimumakts.

Visas pārmaiņas, kas notiek organismā pēc pēdējām menstruācijām, ir postmenopauzes pārmaiņas. Vidējas menopauzes iestāšanas vecums ir 50-52 gadi. To ietekmē daudzi un dažādi faktori. Piemēram, smēķētājām menopauze iestājas agrāk (vidēji par 1,5 gadiem). Menopauzes iestāšanas vecumu samazina arī veģetārā diēta un mazs ķermeņa svars. Savukārt hormonālās kontracepcijas lietošana, sociāli ekonomiskais stāvoklis un menarhes vecums to neietekmē. Starp faktoriem, kas eventuāli spētu aizkavēt menopauzes iestāšanos, jāpiemin regulāra dzimumdzīve un dzemdības.

Definējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Klimaktērijs ir periods, kurā norisinās sievietes pāreja no reproduktīvā perioda uz pēcreproduktīvo periodu, kas saistīts ar pakāpenisku olnīcu funkcijas izsīkšanu.
  • Premenopauze sākas dažus gadus pirms jebkādām klimaktērija izpausmēm, kaut gan jau pastāv niecīgs endokrīnas pārmaiņas. Premenopauze parasti sāks pēc 40 gadu vecuma.
  • Menopauze ir laiks, kad pēc pēdējām fizioloģiskām menstruācijām pagājuši ne mazāk kā 12 mēneši. Sievietēm menopauze iestājas vidēji 49-51 gadu vecumā.
  • Postmenopauze ir dzīves periods pēc menopauzes.
  • Priekšlaicīga menopauze ir olnīcu funkciju izsīkums ar sekojošu amenoreju līdz 40 gadu vecumam.

Priekšlaicīgas menopauzes cēloņi:

  1. ģenētiskie,
  2. ķirurģiskie — izoperēta viena vai abas olnīcas,
  3. staru terapija,
  4. ķīmijterapija,
  5. vīrusu infekcijas un citi eksotoksīni,
  6. idiopātiski.

Sūdzības un simptomi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pārmaiņas menstruālajā ciklā.

  • Mainas menstruāciju biežums, ilgums, menstruālo asiņošanu stiprums. Menstruālais cikls pagarinās no 28 līdz pat 60-90 dienām. *Vazomotoriskā nestabilitāte (karstuma viļņi un svīšana naktī).
  • Karstuma viļņi rodas vidēji 50-85% sieviešu. Apmēram 80% gadījumu tie turpinās vairāk nekā gadu.

Subjektīvās sajūtas:

  • pēkšņs karstuma pieplūdums sejai un krūtīm, rad visam ķermenim,
  • bieži seko profūza svīšana ,
  • reizēm pamošanās naktīs.

Objektīvi novēro:

  • pēkšņa ādas piesarkšana sejai, kakla un krūšu apvidū,
  • vispārēja nosvīšana,
  • tahikardija,
  • normāls asinsspiediens,
  • reizēm paaugstināta ādas temperatūra.

Karstuma vilnis var ilgst no dažām sekundēm līdz pat minūtēm un atkārtoties ar dažādiem intervāliem. Pilnībā to veidošanās mehānisms nav zināms.

  • Somātiskie un nespecifiskie simptomi:
  • Depresija;
  • Galvassāpes, garastāvokļa maiņas, nemiers;
  • Daudzām postmenopauzāla vecuma sievietēm, kuras cieš no karstuma viļņiem un nakts svīšanas, tiek traucēts miegs, tādēļ viņas sūdzas par nervozitāti, nemieru, aizkaitināmību, raudulību, atmiņas un koncentrēšanās spēju pasliktināšanos.

Uroģenitālo orgānu atrofija:

  • atrofisks vaginīts. Bieži sieviete sūdzas par:
  • niezi, pastiprinātiem izdalījumiem, kam var būt asins piejaukums,
  • dzimumakts kļūst sāpīgs un nepatīkams, tādēļ sievietei mazinās dzimumtieksme.

Objektīvi:

  • maksts gļotāda kļūst plāna, sausa, bālganu nokrāsu,
  • maksts kļūst īsāka, šaurāka;
  • urīna nesaturēšana, dizūrija.
  • Vulva, urīnizvada slēdzējmuskulis, urīnizvadkanāla sieniņa atrofējas, zaudē elastību.

Sirds un asinsvadu sistēmas slimības: estrogēnu kardio- un vazoprotektīvas īpašības ir galvenais faktors, kas nosaka vidēji par 10 gadiem vēlāku koronāro sirds slimību izpausmi sievietēm, salīdzinot ar vīriešiem. Estrogēnu antiaterosklerotiskā darbība ir kompleksa un vēl nav līdz galam izpētīta. Par svarīgākajiem darbības mehānismiem tiek uzskatītas:

  • pārmaiņas lipīdmaiņā (estrogēni paaugstina ABL un pazemina ZBL līmeni),
  • antioksidatīvā ietekme,
  • tiešā un netiešā vazodilatējošā darbība;

sirds un asinsvadu slimības un citu aterosklerotisku slimību riska faktori:

Osteoporoze: skeleta slimība, kam raksturīga mazināta laulu masa un to strukturālas izmaiņas, kas būtiski palielina to lūzumu iespējamību:

  • Trešdaļa sieviešu pēc 65 gadu vecuma cieš no muguras skriemeļu lūzumiem, pēc 90 gadu vecuma — no augšstilba kaula kakliņa lūzumiem
  • Postmenopauzālās osteoporozes attīstība saistīta ar līdzsvara pārmaiņām starp kaula formēšanos un resorbcijas process, kaula masa mazinās

osteoporozes riska faktori:

  • vecums

*ģenētiskie: dzimums etniskie — lielāks risks baltās un dzeltenās rases pārstāvjiem, iedzimtība — osteoporoze radiniekiem;

  • uztura ieraža:

ēšanas tradīcijas — veģetārisms, nepietiekams kalcija daudzums uzturā, pārmērīga alkohola, kofeīna, sāls, dzīvnieku olbaltumu lietošana uzturā.

  • mazkustīgums,
  • smēķēšana,
  • endokrīnās slimības:

tireotoksikoze, hroniska virsnieru mazspēja.

  • medikamentu lietošana:

glikokortikoīdi, heparīns, pretkrampju līdzekļi, citostatiskie līdzekļi, imūnsupresanti, vairogdziedzera hormonu preparāti