Arteriālā hipertensija

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Automātiskais augšdelma asinsspiediena mērītājs, rāda sistolisko spiedienu 158 mm Hg, diastolisko spiedienu 99 mm Hg un pulsu — 80 sitienus minūtē.

Arteriālā jeb esenciālā hipertensija ir asinsspiediena paaugstināšanās virs normas.[1]

Vārds hipertensija nozīmē: hyper — ‘augsts’, tensia — ‘spiediens’.

Arteriālās hipertensijas gadījumā var būt gan pastāvīgi, gan periodiski paaugstināts asinsspiediens virs 140/90 mm Hg.

Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asinspiediena līmeņa klasifikācija[2]
Kategorija Sistoliskais AS Diastoliskais AS
Normāls 120—129 80—84
Augsti normāls 130—139 85—89
1. pakāpes hipertensija 140—159 90—99
2. pakāpes hipertensija 160—179 100—109
3. pakāpes hipertensija ≥180 ≥110
Izolēta sistoliskā hipertensija ≥140 <90

Baltā virsvalka hipertensija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltā virsvalka hipertensijai raksturīgs, ka ārsta vizītes laikā asinsspiediens ir augstāks nekā, kad mērīts ārpus apmeklējuma. Tās pamatā ir pacienta satraukums un re­akcija uz neparastu situāciju. Neskatoties uz to, ir aizdomas, ka ar balto virsvalka hipertensiju slimojošajiem tomēr ir neliels risks orgānu bojājumiem un kardiovaskulāriem notikumiem nekā tiem, kuriem asinsspiediens ir normāls. Tiek rekomendēts baltā virsvalka hipertensijas diagnozi apstiprināt 3—6 mēnešu laikā un šos pacientus izmeklēt un regulāri arī mērīt asinsspiedienu.

Simptomi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arteriālā hipertensija ilgstoši var pastāvēt bez simptomu izpaušanās.[3]

Diagnostika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asinspiediena mērīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asinsspiedienu mēra ar speciāliem asinsspiediena mērītājiem - sfigmomanometriem. Ārstniecības iestādēs mūsdienās reti lieto dzīvsudraba asinsspiediena mērītājus, biežāk lieto pusautomā­tiskos auskultējamos vai oscilometriskos aparātus, kam jāatbilst standartiem un kas periodiski jākalibrē. Priekšroka ir manšetes augšdelma novietojumam. Ja mērijumos konstatēta liela asinsspiediena starpība (>10 mm Hg) starp rokām, kas norāda uz palielinātu risku, mērījumus novērtē rokā ar augstāku asinsspiedienu. Vienīgais paaugstināta asinsspiediena konstatēšanas veids — vairākkārtēja asinsspiediena mērīšana ilgstošākā laika posmā, jo epizodisku asinsspiediena paaugstināšanos var izraisīt ļoti daudz faktoru arī veselam cilvēkam.[3]

Pirmo reizi konstatējot paaugstinātu asinsspiedienu, ir svarīga rūpīga izmeklēšana, lai noskaidrotu, kas to ir izraisījis.[3]

Papildus izmeklējumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Papildu izmeklējumi paaugstināta asinsspiediena diagnostikā:

  • elektrokardiogrāfija,[3] - var parādīt izmaiņas sirds struktūrā, piemēram, kreisā kambara hipertrofiju, kas bieži rodas pie ilgstošas hipertensijas.
  • fundoskopija jeb acs tīklenes izmeklējums [3] - izteikts tīklenes bojājums (retinopātijas III un IV stadija) var norādīt uz asimptomātisku smadzeņu asinsvadu slimību, insulta, koronārās sirds slimības, sirds mazspējas un sirds-asinsvadu mirstības risku. I un II stadijas konstatēšanai ir mazāka prognostiska nozīme.
  • ehokardiogrāfija,[3] - dod vērtīgus datus par sirds pārmaiņām, un ideāli būtu jau sākot­nēji to veikt visiem pacientiem ar arteriālo hipertensiju. Svarīgākais pie arteriālas hipertensijas ir novērtēt sirds kreisā kambara masu un struktūru.
  • laboratoriskas analīzes - palīdz novērtēt papildu riska faktorus, atrast sekundārās arteriālās hipertensijas iemeslus.

Ārstēšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzīvesveida mainīšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Klīniskie pētījumi pierādījuši, ka dzīvesveida pārmaiņu ietekme uz asinsspiediena pazemināšanu var sniegt līdzīgu efektu kā medikamentozā monoterapija (tiek lietots viens preparāts, piemēram, tikai diurētiķis -tiazīds).[4]

Pie dzīvesveida pārmaiņām, kas spēj laika gaitā pārliecinoši pazemināt asinsspiedienu, pieder:

  • fiziska aktivitāte
  • mērenība alkohola lietošanā
  • sāls samazināšana uzturā
  • liels dārzeņu un augļu patēriņš, zema tauku satura un citas diētas,
  • liekā svara samazināšana
  • jāatmet smēķēšana[2]

Medikamentozā terapija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenie farmakoloģiskie līdzekļi, kas samazina asinsspiedienu ir:

Tos var lietot gan monoterapijā, gan dažādās kombinācijās, atkarībā gan no hipertensijas līmeņa, gan papildus saslimšanām.[2]

Pasaules hipertensijas diena[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pasaules hipertensijas diena tiek atzīmēta katru gadu 17. maijā.[5]

Pasaules hipertensijas dienā Latvijā Veselības ministrija parasti vērš sabiedrības uzmanību uz paaugstināta asinsspiediena radītajām problēmām un sāls patēriņa samazināšanu uzturā.[6][7]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 1,5 1,6 Medicīnas termina "Hipertensija" skaidrojums. Populārā medicīnas enciklopēdija internetā. Atjaunināts: 2011. gada 26. jūnijā. (latviski)
  2. 2,0 2,1 2,2 2013 ESH/ESC Guidelines for the management of arterial hypertension
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 3,4 3,5 3,6 Paaugstināts asinsspiediens jeb arteriālā hipertensija. emedica.lv. Atjaunināts: 2011. gada 26. jūnijā. (latviski)
  4. Elmer PJ, Obarzanek E, Vollmer WM, Simons-Morton D, Stevens VJ, Young DR, et al. Effects of comprehensive lifestyle modification on diet, weight, physical fitness and blood pressure control: 18-month results of a randomized trial. Ann Intern Med 2006; 144:485—495.
  5. Pasaules hipertensijas diena. Zemgales veselības centrs. Atjaunināts: 2011. gada 26. jūnijā. (latviski)
  6. Rimi sadarbībā ar Veselības ministriju uzsāk veselīga dzīvesveida veicināšanas akciju. Rimi veikali. Atjaunināts: 2011. gada 27. jūnijā. (latviski)
  7. Sirds veselības kabineti. Veselības ministrija. Atjaunināts: 2011. gada 27. jūnijā. (latviski)

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]