Vēsturiski metra mērvienība radās 1797. gadā Francijā, un toreiz tika noteikts, ka tā ir vienāda ar 1/10 000 000 daļu no tā Zemesmeridiāna garuma, kas ir novilkts caur Parīzi no Ziemeļpola līdz ekvatoram.[1] Mērvienības nosaukums ir radies no grieķu vārda μέτρον (metron), kas nozīmē "mērs", "lineāls". No 1889. līdz 1960. gadam metrs bija vienāds ar stieņa garumu, kas bija izgatavots no platīna (90%) un irīdija (10%) sakausējuma, un atradās Parīzē Starptautiskajā svaru un mēru birojā (Bureau international des poids et mesures). 1960. gadā pieņēma, ka metrs ir attālums, kurā 1 650 763,73 reizes ietilpa kriptona-86 atomu izstarotās oranžas gaismas viļņa garums. [2] Pašreizējā definīcija, ka metrs ir attālums, ko gaisma veic vakuumā 1/299 792 458sekundēs, ir spēkā kopš 1983. gada.[1]