SI pamatvienības

Vikipēdijas lapa

SI pamatvienības ir septiņas mērvienības, kuras ir visu citu mērvienību pamatā. Tātad visas pārējās mērvienības ir atvasinātas no šīm septiņām mērvienībām.

SI pamatvienības
Nosaukums Apzīmējums Fizikālais lielums Definīcija Vēsturiskā izcelsme
metrs m garums Ceļš, ko gaisma veic vakuumā laikā, kas ir vienāds ar 1299 792 458 daļu no sekundes.
Vienāds ar 100 cm (aptuveni 39,37 collām)

Definēta: 17th CGPM (1983) Resolution 1, CR 97
Aptuveni vienāds ar 140 000 000 no tā Zemes meridiāna garuma, kurš iet cauri Parīzei.
kilograms kg masa Masa, kura piemīt kilograma etalonam, kas savukārt izveidots no irīdija-platīna sakausējuma un tas atrodas Parīzes muzejā "Bureau International des Poids et Mesures" 1 litra tīra ūdens masa 15 °C temperatūrā
sekunde s laiks 9 192 631 770 starojuma periodi, kuri atbilst pārejai starp diviem noteiktiem līmeņiem cēzija atomā (ar atommasu 133)

Definēta: 13th CGPM (1967-1968) Resolution 1, CR 103
131 556 925,9747 daļa no Zemes apriņķošanas perioda ap Sauli 1900. gadā
ampērs A strāvas stiprums Pastāvīga strāva, kas, plūstot divos taisnos paralēlos vadītājos ar bezgalīgu garumu un bezgalīgi mazu šķērsgriezumu, kuri ir novietoti 1 metra attālumā vakuumā, rada starp šiem vadītājiem mijiedarbības spēku, kas ir vienāds ar 2 x 10-7 ņūtoniem uz garuma metru.
kelvins K temperatūra
mols mol vielas daudzums
kandela cd gaismas stiprums

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]