Metronidazols

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Metronidazols ir sintētisks 5-nitroimidazola atvasinājums ar antibiotisku un antiprotozoju darbību. To izmanto anaerobās infekcijas profilaksei un terapijai, dažādas izcelsmes peritonītu, ginekoloģiskas un pēcdzemdību infekciju, kā arī endokardītu gadījumā. Tas ir efektīvs arī giardiāzes, trihomoniāzes un amebiāzes ārstēšanā. Tas ir pirmais izvēles preparāts vidēji smagos Clostridium difficile izraisīta kolīta gadījumos. Metronidazols ir pieejams gan orālā, gan krēma, gan intravenozā formā. Tā kā preparāts labi uzsūcas no gremošanas trakta un nokļūst audos,amebiāzes un citu protozoonožu izraisīto slimību ārstēšanai lieto iekšķīgi.[1] Citos smagos gadījumos metronidazolu ievada vēnā. Metronidazola blaknes ir dispepsija, galvassāpes, alerģiskas reakcijas (nieze, nātrene), metāliska garša, sarkani-brūns urīns, reizēm arī lēkmes. Tas izraisa arī disulfirāmam līdzīgu reakciju un riebumu pret alkoholu. Metronidazolu nevajadzētu lietot agrā grūtniecībā, kā arī barojot ar krūti.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Indulis Purviņš, Santa Purviņa. Praktiskā farmakoloģija. Rīga : Zāļu infocentrs, 2011. ISBN 978-9984-854-20-5
  2. http://www.drugs.com/monograph/metronidazole.html