Urīns

Trauciņš ar cilvēka urīna paraugu

Urīns (latīņu: urina), sarunvalodā čuras, senāk arī mīzali, ir ķermeņa šķidrums, kas veidojas nierēs, uzkrājas urīnpūslī un tiek izvadīts no organisma pa urīnvadiem. Cilvēku urīns parasti ir dzeltenā krāsā ar īpatnēju smaku. Vidēji 24 stundās cilvēki izvada no 0,8 līdz 1,5 litriem urīna. Urīna sastāvs ir atkarīgs no vielmaiņas, dzimuma, vecuma, svara un veselības stāvokļa.

Pēc urīna analīzes var noteikt cilvēka vielmaiņu, kā arī asins sastāva izmaiņas.

Veidošanās

Urīna veidošanās norit nieru pamatvienībās — nefronos. Process sastāv no filtrācijas, reabsorbcijas un sekrēcijas dažādās nefronu daļās. Urīna veidošanās sākas ar asins plazmas filtrāciju caur kapilāru membrānām kapilāru kamoliņā un tās kapsulā. Caur membrānu porām iziet gandrīz visa asins plazma, izņemot olbaltumus ar lielu nosacīto molekulāro masu un vielas, kas ir saistītas ar šiem olbaltumiem, un arī lipīdus. Diennaktī pieaugušam cilvēkam filtrējas no 100 līdz 170 litriem pirmurīna (plazmas, primārā urīna), no kuriem urīna veidā izdalās vidēji tikai 1,5 litrs.

Izvadīšana

Urīns no urīnpūšļa, kur tas uzkrājas, tiek izvadīts caur urīnizvadkanālu. Cilvēks vidēji dienā izvada no 0,8 līdz 1,5 litriem urīna.

Pārmērīgu urīna izvadīšanu (vairāk nekā 2,5 litri dienā) sauc par poliūriju, savukārt urīna neizdalīšanos (mazāk nekā 100 ml dienā) sauc par anūriju. Ja izvada mazāk nekā 400–500 ml dienā, tad tā ir oligūrija. Biežu urinēšanu sauc par pollakiūriju.

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Urīns.
• «Urīns» (latviešu). Populārā Medicīnas enciklopēdija.