Antibiotikas
 | Brīdinājums: Vikipēdija nevar aizstāt ārstu! |
Antibiotikas (sengrieķu: ἀντι-, anti- — ‘pret’, βιωτικός, biōtikós — ‘saistībā ar dzīvību’) ir ķīmisko vielu vai to maisījumu grupa, kas nogalina baktērijas un citus mikroorganismus vai kavē to vairošanos. Antibiotikas pieder plašākai antibakteriālo preparātu grupai un tiek lietotas, lai ārstētu infekcijas un to slimības, ko radījuši mikroorganismi, ieskaitot sēnītes un vienšūņus. Nepamatoti lietojot antibiotikas, organisms zaudē savas aizsargspējas, tiek traucēta imūnsistēmas darbība.[1] Antibiotikas neārstē vīrusu izraistītās slimības.[1]
Pēc izcelsmes antibiotikas iedalās dabīgajās, pussintētiskajās un sintētiski iegūtajās antibiotikās. Darbības mehānisma ziņā antibiotikas iedalās bakteriostatiskās, kas kavē baktēriju augšanu, un baktericīdās, kuras tās nogalina. Terminu 1942. gadā ieviesa mikrobiologs Zeļmans Vaksmans, lai apzīmētu jebkuras mikroorganismu izstrādātas vielas, kas lielā atšķaidījumā darbojas pret citu mikroorganismu augšanu.
Klasifikācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Antibiotiku klasifikācijai izmanto dažādus principus. Praktiska nozīme ir antibiotiku dalījumam grupās, kurās ietilpst pēc ķīmiskās uzbūves un īpašībām līdzīgi preparāti. Medicīnas praksē biežāk izmantotās antibiotikas ir šādas:[2]
- bēta laktāmi, kuru struktūras pamatā ir β laktāma gredzens, piemēram, cefalosporīni, karbapenēmi, karbacefēmi un monobaktāmi;
- makrolīdi, kas satur makrociklisku laktona gredzenu, piemēram, eritromicīns, azitromicīns, oleandomicīns, josamicīns, spiramicīns un roksitromicīns;
- tetraciklīni, piemēram, oksitetraciklīns un morfociklīns;
- aminoglikozīdi, kuru molekulas satur aminocukurus, piemēram, streptomicīns, neomicīns, gentamicīns, kanamicīns un sizomicīns;
- hloramfenikola (dioksiaminofenilpropāna) atvasinājumi jeb levomicetīna grupa, piemēram, levomicetīns;
- cikliskie polipeptīdi jeb polimiksīni, piemēram, kapreomicīns;
- linkozamīdi, piemēram, klindamicīns un linkomicīns;
- rifamicīni, piemēram, rifampicīns;
- glikopeptīdi, piemēram, vankomicīns;
- streptogramīni, piemēram, pristinamicīns.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ 1,0 1,1 «Antibiotikas». Veselības projekti Latvijai. Skatīts: 2019. gada 10. jūlijā.
- ↑ Purviņš I, Purviņa S. Praktiskā farmakoloģija. Rīga: 3. Izdevums : Farmservis, 2008.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Antibiotikas.- «Antibiotikas | Medicīnas termins». Populārā medicīnas enciklopēdija (neslimo.lv).
 | Šis ar farmakoloģiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
