Meža pīles
| Meža pīles Anas (Linnaeus, 1758) | |
|---|---|
 Baikāla krīklis (Anas formosa) | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
| Tips | Hordaiņi (Chordata) |
| Klase | Putni (Aves) |
| Kārta | Zosveidīgie (Anseriformes) |
| Dzimta | Pīļu dzimta (Anatidae) |
| Apakšdzimta | Peldpīļu apakšdzimta (Anatinae) |
| Ģints | Meža pīles (Anas) |
 Meža pīles Vikikrātuvē | |
Meža pīles, meža pīļu ģints, arī pīļu ģints (Anas) ir viena no peldpīļu (Anatinae) ģintīm, kas pieder pīļu dzimtai (Anatidae). Pīļu ģints apvieno meža pīles, baltvēderus, platknābjus, krīkļus, garkakļus, prīkšķes un citas pīļu sugas.
Meža pīles Latvijā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Latvijā ir sastopamas 8 meža pīļu ģints sugas: baltvaigu garkaklis (Anas bahamensis), baltvēderis (Anas penelope), pelēkā pīle (Anas strepera), krīklis (Anas crecca), meža pīle (Anas platyrhynchos), garkaklis (Anas acuta), prīkšķe (Anas querquedula) un platknābis (Anas clypeata).[1]
Evolūcija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ģenētiskie pētījumi liecina, ka pīļu ģints divas lielākās grupas - meža pīles un krīkļi ir nodalījušies viens no otra vēsturiski ļoti nesen (pleistocēnā) un atšķirības, kas radās, veidojās īsā laika posmā. Vēlākajā laikā liela loma pīļu ģints (Anas) attīstībā bija abu grupu savstarpējai hibridizācijai.[2] Vienīgais veids, kā zinātniski pareizi sakārtot pīļu sistemātiku, ir DNS pētījumi, kas diemžēl notiek lēni un paiet ilgs laiks, līdz rezultāti tiek apkopoti. Iespējams, ka dažas grupas ir jāizdala jaunās ģintīs, kā, piemēram, baltvēderi, platknābji, prīkšķes un citi.[3]
Kādreiz pīļu ģintī tika sistematizēta arī bronzspārnu pīle (Speculanas specularis) un Dienvidamerikas cekulpīle (Lophonetta specularioides), kas mūsdienās ir izdalītas atbilstoši bronzspārnu pīļu ģintī (Speculanas) un Dienvidamerikas cekulpīļu ģintī (Lophonetta), kā arī Salvadora pīle (Salvadorina waigiuensis), kas šobrīd tiek sistematizēta dižpīļu apakšdzimtā (Tadorninae).
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Meža pīļu ģints (Anas)
- Amerikas baltvēderis (Anas americana)
- †Amsterdamas baltvēderis (Anas marecula)
- Austrālijas platknābis (Anas rhynchotis)
- Āfrikas melnā pīle (Anas sparsa)
- Baltvaigu garkaklis (Anas bahamensis)
- Baikāla krīklis (Anas formosa)
- Baltvēderis (Anas penelope)
- Brūnais krīklis (Anas aucklandica)
- Čīles baltvēderis (Anas sibilatrix)
- Dzeltenknābja garkaklis (Anas georgica)
- Dzeltenknābja pīle (Anas undulata)
- Filipīnu pīle (Anas luzonica)
- Floridas pīle (Anas fulvigula)
- Garkaklis (Anas acuta)
- Havaju pīle (Anas wyvilliana)
- Hotentotu krīklis (Anas hottentota)
- Indonēzijas krīklis (Anas gibberifrons)
- Jaunzēlandes brūnais krīklis (Anas chlorotis)
- Kalnu krīklis (Anas flavirostris)
- Bērais krīklis (Anas cyanoptera)
- Kāpzemes krīklis (Anas capensis)
- Kāpzemes platknābis (Anas smithii)
- Kastaņbrūnais krīklis (Anas castanea)
- Kempbela krīklis (Anas nesiotis)
- Kergelēna garkaklis (Anas eatoni)
- Klusā okeāna melnā pīle (Anas superciliosa)
- Krīklis (Anas crecca)
- Leisanas pīle (Anas laysanensis)
- Lielgalvas krīklis (Anas falcata)
- Madagaskaras krīklis (Anas bernieri)
- Marianas meža pīle (Anas oustaleti)
- †Maurīcijas pīle (Anas theodori)
- Meksikas pīle (Anas diazi)
- Mellera peldpīle (Anas melleri)
- Meža pīle (Anas platyrhynchos)
- Pelēkais krīklis (Anas gracilis)
- Pelēkā pīle (Anas strepera)
- Peru krīklis (Anas puna)
- Platknābis (Anas clypeata)
- Prīkšķe (Anas querquedula)
- Raibknābja pīle (Anas poecilorhyncha)
- Sarkanais platknābis (Anas platalea)
- Sarkankāju pīle (Anas rubripes)
- Sarkanknābja pīle (Anas erythrorhyncha)
- Sudraba krīklis (Anas versicolor)
- Zaļspārnu krīklis (Anas carolinensis)
- Zilspārnu krīklis (Anas discors)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Pīļu ģints |
- ↑ Latvijas putnu sistemātiskais saraksts
- ↑ Carboneras, Carles (1992): Family Anatidae (Ducks, Geese and Swans). In: del Hoyo, Josep; Elliott, Andrew & Sargatal, Jordi (editors): Handbook of Birds of the World, Volume 1: Ostrich to Ducks: 536–629. Lynx Edicions, Barcelona. ISBN 84-87334-10-5
- ↑ «Phylogeny and biogeography of dabbling ducks (genus Anas): a comparison of molecular and morphological evidence.». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 5. februārī. Skatīts: 2010. gada 18. decembrī.