Prīkšķe

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Prīkšķe
Anas querquedula (Linnaeus, 1758)
Prīkšķes tēviņš
Prīkšķes tēviņš
Klasifikācija
Valsts Dzīvnieki (Animalia)
Tips Hordaiņi (Chordata)
Klase Putni (Aves)
Kārta Zosveidīgie (Anseriformes)
Dzimta Pīļu dzimta (Anatidae)
Ģints Meža pīles (Anas)
Suga Prīkšķe (Anas querquedula)
Prīkšķe Vikikrātuvē

Prīkšķe (Anas querquedula) ir neliela auguma pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas). Prīkšķei ir ļoti plašs izplatības areāls Eirāzijā.[1]Sastopama gandrīz visā Eiropā, tomēr daudzviet fragmentāri. Biežāk prīkšķe sastopama Centrāleiropā un Austrumeiropā. Tās izplatības areāls turpinās tālāk pāri Āzijas Palearktikas centrālajai daļai līdz Tālajiem Austrumiem.[2]

Latvijā prīkšķe ir samērā parasta caurceļotāja un ligzdotāja, tomēr ligzdo mazākā skaitā nekā krīklis. Kopumā Latvijā ligzdo apmēram 1000 - 2000 pāru.[2]

Prīkšķe ir tālu migrējošs gājputns un Eiropas populācijas ziemo Āfrikā uz dienvidiem no Sahāras.[2] Tā ziemo arī Indijā (īpaši lieli ziemotāju bari pulcējas Santragači ezerā) un Austrālāzijā.[3] Retu reizi prīkšķe ieklejo Kanādā un ASV.[1]

Izskats un īpašības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prīkšķes mātītes

Prīkšķe ir maza auguma pīle, tikai nedaudz lielāka par krīkli. Tās ķermeņa garums ir 37 - 41 cm, spārnu izplētums 59 - 67 cm, svars 300 - 400 g.[4]

Prīkšķei kā visām meža pīlēm piemīt dzimumu dimorfisms. Tēviņš riesta tērpā ar tā brūno galvu (galvas virspuse tumši brūna, bet seja sarkanbrūna) un plato, balto svītru virs katras acs ir viegli atpazīstams. Ķermeņa apspalvojums tam ir raibumoti brūnganpelēks, sāni gaiši pelēki, arī spārnu virspuses ir pelēkas. Samērā garais knābis un kājas toties ir tumši pelēkas. Lidojumā uz spārniem var redzēt gaiši zilu spoguli ar baltām malām. Pēc riesta apspalvojuma nomaiņas tēviņš izskatās līdzīgs mātītei, tomēr tam salīdzinoši ir tumšāk brūnas krūtis un saglabājas gaišais sānu apspalvojums.[5] Mātīti ir viegli sajaukt ar krīkļa mātīti, bet prīkšķei ir kontrastaināks sejas apspalvojums. Virs acs ne tik koši kā tēviņam, bet ir redzama gaiša "uzacs", bet tumšās acis saplūst ar šauru, tumši brūnu svītru. Jaunie putni ir līdzīgi mātītēm.

Kā visas neliela auguma pīles prīkšķe, uzsākot lidojumu no ūdens virsmas, spārnos ceļas ļoti viegli un ātri.

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prīkšķe mājo seklās, aizaugušās ūdenstilpēs. Tā ir visēdāja, bet lielākoties barojas ar gliemjiem, ūdens kukaiņiem, to kāpuriem, kā arī ar ūdensaugu sēklām un to daļām.[6] Prīkšķe barojas gan filtrējot ūdeni ar knābi, gan pabāžot galvu zem ūdens.[7] Migrācijas lidojumus prīkšķe vienmēr veic naktī.[4]

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tēviņš un vairākas mātītes atpūšas ezera krastā

Prīkšķes ziemošanas vietās veido monogāmus pārus. Lai arī gada vecumā tās ir sasniegušas dzimumgatavību, ļoti bieži jaunie putni otro gadu pavada ziemošanas vietās un nedodas līdzi vecākajiem putniem ligzdot, kas liecina, ka tie nav gatavi pāroties.[8] Kad prīkšķes pavasarī ierodas ligzdošanas vietās, pāri jau ir izveidojušies.[9] Pirms pārošanās tēviņš peld apļos apkārt mātītei, knābi iegremdējis ūdeni. Spalvas uz tā galvas un pleciem ir saboztas. Ik pa laikam tēviņš ar izstieptu kaklu šūpo knābi uz augšu un uz leju, tad strauji paceļ to vertikāli gaisā vai atmet galvu uz atpakaļu līdz mugurai. To visu pavada skaļa klaigāšana, kas atgādina sausa koka krakšķēšanu. Reizēm tēviņš nedaudz paceļas uz augšu un vicina spārnus.[8]

Prīkšķe ligzdo biezi aizaugušās vietās - uz upju, ezeru salām, piekrastes pļavās un purvos. Ligzdas attālums līdz ūdens malai var sasniegt pat 150 metrus. Mātīte izklāj samērā dziļu iedobi sausā vietā ar lapām, sausu zāli un savām dūnām.[7] Latvijā tā olas dēj aprīlī vai maijā. Dējumā ir 8 - 10 gaiši brūnas olas, kuras perē tikai mātīte. Pirmās dienas tēviņš uzturas ligzdas tuvumā, pēc tam tas dodas uz plašāku ūdenstilpni, kur nomaina apspalvojumu. Atkarībā no izplatības reģiona tēviņi paliek ligzdošanas vietu tuvumā vai spalvu nomaiņas laikā lielās ūdenstilpnēs veido lielus barus.[10] Inkubācijas periods ilgst 21 - 23 dienas. Pēc izšķilšanās mazuļi uzreiz sāk sekot mātei, barību meklējot pašiem. Lidot tie sāk 5 - 7 nedēļu vecumā.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 IUCN: Anas querquedula
  2. 2,0 2,1 2,2 Ornitofaunistika: Prīkšķe Anas querquedula
  3. Clements, James, (2007) The Clements Checklist of the Birds of the World, Cornell University Press, Ithaca
  4. 4,0 4,1 4,2 Nature Gate: Garganey
  5. Birds Guides: Garganey (Anas querquedula)
  6. Prīkšķe
  7. 7,0 7,1 Northern Ireland: Anas querquedula – garganey
  8. 8,0 8,1 Дементьев, Г. П., Гладков Н. А. Птицы Советского Союза. — Советская наука, 1953. — Т. 4. — С. 451—461. — 635 с.
  9. Johnsgard, Paul A. Ducks, Geese, and Swans of the World. — Lincoln and London: University of Nebraska Press, 1978.
  10. Рябицев В. К. Птицы Урала, Приуралья и Западной Сибири: Справочник-определитель. — Екатеринбург: Изд-во Уральского университета, 2001. — С. 70—71.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]