Baltvēderis

Vikipēdijas lapa
Baltvēderis
Anas penelope (Linnaeus, 1758)
Pāris riesta laikā (priekšplānā tēviņš)
Pāris riesta laikā (priekšplānā tēviņš)
Klasifikācija
ValstsDzīvnieki (Animalia)
TipsHordaiņi (Chordata)
KlasePutni (Aves)
KārtaZosveidīgie (Anseriformes)
DzimtaPīļu dzimta (Anatidae)
ĢintsMeža pīles (Anas)
SugaBaltvēderis (Anas penelope)
Sinonīmi
  • Mareca penelope
Baltvēderis Vikikrātuvē

Baltvēderis jeb Eirāzijas baltvēderis,[1] arī švūkšķis[2] (Anas penelope) ir pīļu dzimtas (Anatidae) ūdensputns, kas pieder meža pīļu ģintij (Anas). Tam ir plašs izplatības areāls Vecajā pasaulē, bet ziemas periodā tas migrācijā sasniedz Ugandu Āfrikā un Jaungvineju, bet reizēm mēdz ieklejot Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā.[3] Neskatoties uz plašo izplatības areālu, ģeogrāfisko variāciju baltvēderim nav.[4] Tā tuvākais radinieks ir Ziemeļamerikā dzīvojošais Amerikas baltvēderis (Anas americana).[5]

Izplatība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltvēderi ir lieli ceļotāji

Baltvēderis ligzdo Eiropas un Āzijas ziemeļos, sākot ar Islandi rietumos un pāri Skandināvijai un Krievijai līdz Klusā okeāna krastiem austrumos. Areāla dienvidu robeža sasniedz Centrāleiropu un Ķīnas ziemeļus.[4] Eiropas populācijas ziemo Rietumeiropā, Vidusjūras, Melnās un Kaspijas jūras reģionos, kā arī Ziemeļāfrikā un vietām Āfrikas austrumos.[4] Ziemeļamerikā tas biežāk novērojams Atlantijas okeāna un Klusā okeāna piekrastēs ASV vidus daļā, retos gadījumos iekšzemē.[6][7] Dienvidamerikā baltvēderis ir sasniedzis Venecuēlu.[3] Reizēm ceļojošie putni hibridizējas ar vietējiem Amerikas baltvēderiem.[6]

Latvijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Latvijā baltvēderis ir parasts caurceļotājs, bet rets ligzdotājs. Baltvēdera ligzdošana pirmo reizi fiksēta 1958. gadā. Pēdējos gados Latvijā ligzdo 10—100 pāru, turklāt atsevišķi īpatņi siltās ziemās Latvijas rietumu daļā mēdz pārziemot.[4] Ligzdošanai izmanto galvenokārt sūnu purvus, ar zālaugiem klātas salas vai virsūdens augu cerus.[8]

Izskats[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltvēderis ir vidēji liela peldpīle, kas ir mazāka par meža pīli, bet lielāka par krīkli. Tā ķermeņa garums ir 42—50 cm, spārnu plētums 71—85 cm,[9] svars 500—1073 g.[6] Baltvēdera tēviņam riesta laikā ir pelēka mugura, balts vēders un sārts kakls un krūtis, galva kastaņbrūna ar gaišu, smilšu brūnu pieri, bet aste koši melna. Spārnu virspusēs tiem ir tumši zaļi un koši balti spoguļi, kas labi saskatāmi lidojumā. Pēc spalvu nomaiņas vasaras vidū tēviņi kļūst līdzīgi matītēm — pelēki vai gaiši brūni ar baltu vēderu. Parasti tēviņi ir brūnāki nekā mātītes. Jaunie putni izskatās līdzīgi mātītēm.[9]

Baltvēderim baltais vēdera apspalvojums ir gan riesta laikā, gan vēlāk pēc pārošanās sezonas

Uzvedība un barība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Baltvēdera mātīte

Baltvēderis mājo atklātās, mitrās vietās, seklu ūdenstilpju tuvumā, tie var būt purvi, slapjas pļavas ar garākiem augiem. Tas barojas parasti ar ūdensaugiem, pabāžot galvu zem ūdens, retos gadījumos tas krastā ganās līdzīgi kā zoss un ēd zāli vai jaunos dzinumus un saknes. Ja ir izdevība, baltvēderis ēd arī graudus un sēklas.[9] Reizēm barojas arī ar bezmugurkaulniekiem un kukaiņiem.[8] Ārpus vairošanās sezonas baltvēderis ir sabiedrisks un draudzīgs, tas parasti barojas baros, kas var būt samērā lieli. Šie ūdensputni ir skaļi un labs putnu pazinējs tos var atpazīt pēc to svilpieniem (tēviņiem) un ņurdieniem (mātītēm).

Ligzdošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tēviņš riesta laikā aplido mātīti, bet drīz pēc pārošanās pāris šķiras un rūpes par jauno paaudzi uzņemas tikai mātīte. Arī ligzdu mātīte būvē viena ūdenstilpes krastā uz zemes labi apslēptā vietā vai uz salas. Seklu iedobi mātīte izklāj ar sausu zāli un spalviņām, kuras izrauj sev no krūtīm.[10] Dējumā ir apmēram 8 gaiši brūnas olas. Inkubācijas periods ilgst 25 dienas un drīz pēc izšķilšanās mazie pīlēni pamet ligzdu un visur seko mātei. Apmēram 40 dienu vecumā tie sāk lidot un ģimene sadalās.[9]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Akadēmiskā terminu datubāze AkadTerm
  2. «Putni Daba». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 29. maijā. Skatīts: 2015. gada 4. jūlijā.
  3. 3,0 3,1 «IUCN: Anas penelope». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 25. septembrī. Skatīts: 2013. gada 29. jūnijā.
  4. 4,0 4,1 4,2 4,3 «Ornitofaunistika: Baltvēderis Anas penelope». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. aprīlī. Skatīts: 2013. gada 29. jūnijā.
  5. Clements, James, (2007) The Clements Checklist of the Birds of the World, Cornell University Press, Ithaca
  6. 6,0 6,1 6,2 Floyd, T (2008) Smithsonian Field Guide to the Birds of North America Harper Collins, NY
  7. Dunn, J. & Alderfer, J. (2006) National Geographic Field Guide to the Birds of North America 5th Ed.
  8. 8,0 8,1 «Baltvēderis». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012. gada 29. augustā. Skatīts: 2013. gada 29. jūnijā.
  9. 9,0 9,1 9,2 9,3 «ARKive: Wigeon (Anas penelope)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 13. maijā. Skatīts: 2013. gada 29. jūnijā. Arhivēts 2013. gada 13. maijā, Wayback Machine vietnē.
  10. Eurasian Wigeon - Anas penelope

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]