Mihajs Drosmīgais
Mihajs Drosmīgais Mihai Viteazul | |
---|---|
Valahijas hospodars | |
1593. gads — 1601. gads | |
Priekštecis | Aleksandru Ļaunais |
Pēctecis | Radu Mihņa |
Moldāvijas hospodars | |
1600. gads — 1600. gads | |
Priekštecis | Jeremia Movile |
Pēctecis | Jeremia Movile |
Dzimis |
1558. gads Orašula de Floči, Valahijas kņaziste (Jalomicas žudecs, Rumānija) |
Miris |
1601. gada 12. augustā (42—43 gadu vecumā) Turda, Transilvānija (Klužas žudecs, Rumānija) |
Apglabāts | Djalu klosteris, Dembovicas žudecs, Rumānija |
Dzīvesbiedre | doamna Stanca |
Bērni |
|
Dinastija | Drakuleštu dinastija |
Tēvs | Petrašku Labais |
Māte | Teodora Kantokuzīna |
Reliģija | pareizticība |
Mihajs Drosmīgais (rumāņu: Mihai Viteazul, dzimis 1558. gadā, miris 1601. gada 12. augustā) bija Valahijas hospodars, kuram t.s. Garā turku kara (Langer Türkenkrieg) laikā uz īsu brīdi izdevās apvienot mūsdienu Rumānijas trīs novadus — Valahiju, Moldāviju un Transilvāniju. Veidojoties Rumānijas valstij, 19. gadsimtā tika atzīts par Rumānijas tautas varoni.
1593. gadā kļuva par Valahijas hospodaru. Ar Transilvānijas prinča Sigismunda Batorija un imperatora Rūdolfa II atbalstu karoja pret Osmaņu impēriju. 1599. gadā, uzvarot Šelimberas kaujā, Mihajs Drosmīgais kļuva par Transilvānijas faktisko valdnieku. Dažus mēnešus vēlāk Mihaja karaspēks ieņēma arī Moldāvijas galvaspilsētu Jasus. Pēc tam, kad Mihajs Drosmīgai kopā ar imperatora karavadoni Džordžo Bastu sakāva Tansilvānijas ungāru nemierniekus, pēc Rūdolfa II pavēles Mihajs Drosmīgais tika nogalināts.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mihajs Drosmīgais.
- Encyclopædia Britannica ieraksts (angliski)
Šis biogrāfiskais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|