Miozīns

Miozīna struktūras daļa, kur redzamas uz sāniem atliektas galviņas un savīta protofibrilla

Miozīns (grieķu: mys (myos) — 'muskulis') ir viena no kontraktilajām olbaltumvielām, kas nodrošina muskuļu saraušanos un ietilpst miofibrillu sastāvā. 40—60 % no kopējā muskuļu olbaltumvielu daudzuma ir miozīns. Miozīna molmasa ir apmēram 500 000 g/mol. Miozīns savienojas ar otru miofibrillu olbaltumvielu — aktīnu — un veido aktomiozīna kompleksu, kas ir galvenais muskuļu saraušanās sistēmas komponents. Svarīga miozīna īpašība ir spēja sašķelt adenozīntrifosforskābes makroerģiskās saites un pārveidot to enerģiju mehāniskajā enerģijā, tādējādi miozīns darbojas kā ferments, kas nodrošina ATF hidrolīzi.

Shematiska muskuļa saraušanās shēma, kas attēlo, kā dzeltenās miozīna molekulas iedarbojas ar sarkanajām aktīna molekulām

Miozīna gigantiskās molekulas savā starpā polimerizējas un veido miofibrillu sastāvā ietilpstošās tā saucamās resnās protofibrillas, no kurām izliecas miozīna molekulu "galviņas", kas veido it kā tiltiņus uz tievajām protofibrillām, kas sastāv galvenokārt no aktīna. Muskulim aktivējoties, miozīna molekulas maina savu formu, tā galviņas noliecas un velk līdzi aktīna pavedienus. Tādējādi muskulis saraujas.