Molekulārā kulinārija

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Viena no molekulārās kulinārijas tehnikām ir šķidrumu, piemēram, sulu formas mainīšana.

Molekulārā kulinārija, molekulārā gastronomija jeb molekulārā virtuve ir uzturzinātnes nozare, kurā pēta ēdienā un tā sastāvdaļās notiekošās fizikāli-ķīmiskās norises, kā arī to ietekmēšanu, mainot pārtikas krāsu, formu, konsistenci, garšu un citas īpašības.

Jēdzienu "molekulārā gastronomija" 1988. gadā ieviesa Oksfordas Universitātes fiziķis Mikloss Kurti un franču INRA ķīmiķis Ervē Tiss.[1] Tomēr ir tādi ar jomu saistīti šefpavāri, kas nepieņem šo apzīmējumu, priekšroku dodot tādiem nosaukumiem kā "kulinārā fizika" vai "eksperimentālā virtuve".[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]