Molekulārā kulinārija

Molekulārā kulinārija, molekulārā gastronomija jeb molekulārā virtuve ir uzturzinātnes nozare, kurā pēta ēdienā un tā sastāvdaļās notiekošās fizikāli-ķīmiskās norises, kā arī to ietekmēšanu, mainot pārtikas krāsu, formu, konsistenci, garšu un citas īpašības.

Jēdzienu "molekulārā gastronomija" 1988. gadā ieviesa Oksfordas Universitātes fiziķis Mikloss Kurti un franču INRA ķīmiķis Ervē Tiss.^[1] Tomēr ir tādi ar jomu saistīti šefpavāri, kas nepieņem šo apzīmējumu, priekšroku dodot tādiem nosaukumiem kā "kulinārā fizika" vai "eksperimentālā virtuve".^[2]

Atsauces

↑ The Father of Molecular Gastronomy Whips Up a New Formula (angliski)
↑ 'Molecular gastronomy is dead.' Heston speaks out (angliski)

Ārējās saites

Molekulārais ēdiens: šovs ķīmiķiem (latviski)
Nākotnes ēdiens — molekulārā kulinārija^{[novecojusi saite]} (latviski)

Šis ar pārtiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[1] The Father of Molecular Gastronomy Whips Up a New Formula (angliski)

[2] 'Molecular gastronomy is dead.' Heston speaks out (angliski)

[1]

[2]