Mortīra
Mortīra — artilērijas ierocis ar īsu stobru (parasti stobra garums nepārsniedz 15 kalibrus), šāviņu izsviež stāvā trajektorijā. Mortīras paredzētas īpaši stipru aizsardzības būvju iznīcināšanai, kā arī tādu mērķu iznīcināšanai, kuri atrodas aizsegā aiz sienām vai atrodas ierakumos. Mortīras tiek izmantotas kopš XV gadsimta.
Pirmssākumos mortīras bija paredzētas mērķu iznīcināšanai, kurus nevarēja sašaut tiešā tēmējumā, piemēram, pretinieku kareivju iznīcināšanai ierakumos vai aiz cietokšņa sienām, ēku un nocietinājumu iznīcināšanai. 19. un 20. gadsimtu mijā sevišķi izturīgu fortifikācijas būvju iznīcināšanas funkcijas no mortīrām pārņēma haubices, kurām, salīdzinājumā ar mortīrām, bija garāks stobrs un mazāks stobra pacēluma leņķis. Tomēr atsevišķus artilērijas ieročus joprojām klasificēja kā mortīras. Piemēram, Otrā pasaules kara laikā Sarkanās armijas bruņojumā bija 280 mm mortīra, vācu puse izmantoja 600 mm pašgājēju mortīru "Karl" (Gerät 040/041). Kā kājnieku atbalsta ieroci, mortīras 20. gs. sākumā aizvietoja mīnmetēji. Pēc Otrā pasaules kara lietošanā palika tikai pašgājēja tipa mortīras.
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mortīra |
 | Šis ar militāro tematiku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |