Sarkanā armija

Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija
*Рабоче-крестьянская Красная армия*
Valsts	Krievijas SFPR (1918–1922); PSRS (1922–1946)
Pastāvēšanas laiks	1918. gada 28. janvāris – 1946. gada 25. februāris
Karaspēka veids	Sauszemes bruņotie spēki un gaisa spēki
Karavīru skaits	6 437 755 (kopskaits Krievijas pilsoņu karā); 34 476 700 (kopskaits Otrajā pasaules karā)
Devīze	"Par mūsu padomju dzimteni!" (За нашу Советскую Родину!)
Militārās operācijas	Krievijas pilsoņu karš; Poļu—padomju karš; Polijas kampaņa; Ziemas karš; Vācijas—PSRS karš; Mandžūrijas operācija;

Sarkanā armija (krievu: Красная армия) jeb Strādnieku un zemnieku Sarkanā armija (krievu: Рабоче-крестьянская Красная армия, РККА) bija viens no Krievijas SFPR, vēlāk Padomju Savienības bruņoto spēku nosaukumiem, ko oficiāli lietoja laikā no 1918. gada 28. janvāra līdz 1946. gada februārim. Pēc tam to pārdēvēja par Padomju armiju.

Dibināšana

Par Sarkanās armijas dibināšanas dienu tiek uzskatīts 1918. gada 23. februāris, kad Vācijas karaspēka operācijas "Dūres sitiens" laikā laikrakstos publicēja Tautas komisāru padomes uzsaukumu "Sociālistiskā tēvzeme briesmās", 24. februārī pie Valkas, 25. februārī pie Pleskavas un 3. martā pie Narvas latviešu strēlnieki un jauniesauktie sarkanarmieši nesekmīgi mēģināja apturēt uzbrukumu. Vācu uzbrukums aprima vienīgi pēc Brestļitovskas miera līguma parakstīšanas 3. martā. Pirmais Sarkanās armijas virspavēlnieks (главнокомандующий всеми Вооружёнными Силами РСФСР) no 1918. gada 2. septembra līdz 1919. gada 8. jūlijam bija Jukums Vācietis.