Motorola

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Šis raksts ir par ASV kompāniju. Par Doņeckas separātistu kaujinieku skatīt rakstu Arsēnijs Pavlovs.
Motorola, Inc.
Bijušais tips Publiska kapitālsabiedrība
Darbības joma elektronika
Darbības beigšanas iemesls sadalīts
Pēctecis Motorola Mobility
Motorola Solutions
Dibināts 1928. gads
Beidza pastāvēt 2011. gads
Galvenais birojs Šaumburga, Ilinoisa, Karogs: Amerikas Savienotās Valstis ASV
Produkti telesakaru iekārtas
Mājaslapa motorola.com

Motorola, Inc. bija ASV uzņēmums, kas nodarbojās ar telesakaru iekārtu ražošanu. Dibināts 1928. gadā. 2011. gadā sadalīts divos neatkarīgos uzņēmumos Motorola Mobility un Motorola Solutions. Motorola Solutions ir tiešais Motorola pēctecis. Galvenais birojs atrodas Šaumburgā, Ilinoisā.

Motorola akcijas tika kotētas Ņujorkas fondu biržā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

MC6800 mikroprocesors
Motorola konstruktors Martins Kūpers 1973. gadā izveidoja pasaulē pirmo rokā turamo mobilo telefonu. Šis ir pirmā zvana tēlojums 2011. gadā
2005. gadā izlaistais mobilais telefons Motorola Slvr L7

1928. gadā brāļi Pols un Džozefs Gelvini (Paul V. Galvin, Joseph E. Galvin) izsolē nopirka bankrotējuša uzņēmuma Stewart Battery Company bateriju atdalītāja rasējumus un izgatavošanas iekārtas. 25. septembrī viņi dibināja uzņēmumu Galvin Manufacturing Corporation, kas izvietojās nelielā iznomātā darbnīcas sekcijā Čikāgā, kur sāka ražot bateriju atdalītājus radiouztvērējiem. 1929. gadā ASV iestājās Lielā depresija, un pieprasījums pēc radio strauji samazinājās. Pols Gelvins izdomāja, ka dažus radiouztvērējus var iemontēt automašīnās, un šī tirgus niša bija brīva. Gada laikā tika izstrādāts radio modelis ar zīmolu Motorola, kuru varēja iemontēt vairumā automašīnu. Pirmie autoradio klienti bija policija un pašvaldības.[1] 1937. gadā sākti ražot mājas radioaparāti un fonogrāfi. 1939. gadā izlaista divdusējā radio sakaru iekārta, kuru izmantoja publiskās drošības iestādes.

1940. gadā Galvin Manufacturing Corporation izlaida portatīvo divdusējo radio sakaru iekārtu Handie-Talkie SCR536, kuru plaši izmantoja Otrā pasaules kara laikā. 1941. gadā izlaista FM divdusējā radio sakaru iekārta uzstādīšanai automašīnās. 1943. gadā izlaista portatīvā divdusējā radio iekārta SCR300 ar masu 15,9 kg, kura nodrošināja sakarus līdz 32 km rādiusā. 1946. gadā Motorola aparatūra izmantota Bell Telephone Company pirmajā automašīnu radiotelefona sistēmā Čikāgā. 1947. gadā uzņēmums Galvin Manufacturing Corporation pārdēvēts par Motorola, Inc.. Uzņēmums 1939. gadā bija sācis pētniecisko darbu pie televīzijas izstrādes, bet kara dēļ tas tika pārtraukts. 1947. gadā izlaists pirmais televizors Golden View VT71.[2]

1950. gados strauji auga televīzijas popularitāte, un Motorola kļuva par vienu no lielakajiem televizoru ražotājiem ASV. 1952. gadā Kanādā atvērta pirmā filiāle, kurā ražoja radiouztvērējus un televizorus. 1955. gadā Motorola izlaida pasaulē pirmo jaudas tranzistoru, kuru izmantoja automašīnu radio. 1956. gadā par uzņēmuma prezidentu kļuva Pola Gelvina dēls Roberts Gelvins (Robert W. Galvin).[2] 1958. gadā Motorola sāka izlaist stereo fonogrāfus. Mājas lietošanai radiouztvērēju, stereoatskaņošanas sistēmu un televizoru sāka apvienot vienā kastē.[1] Pēc tam, kad 1958. gadā izveidota Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija (NASA), Motorola tās kosmiskajiem aparātiem izstrādāja sakaru sistēmas, tai skaitā 1969. gadā pirmā cilvēka izkāpšanai uz Mēness (Apollo 11).

1960. gadā izlaists pasaulē pirmais lielekrāna (19 collu) portatīvais tranzistoru televizors Motorola Astronaut TV. 1969. gadu beigās Motorola sāka darbu pie mobilā telefona šūnu sistēmas izstrādes.

1973. gada 3. aprīlī Motorola demonstrēja pirmā portatīvā mobilā telefona prototipu, izmantojot DynaTAC sistēmu. 1974. gadā izlaists Motorola pirmais mikroprocesors 8 bitu MC6800. Naftas krīzes ietekmē MC6800 procesors tika izmantots automašīnu dzinēju degvielas patēriņa kontrolei.[1] 1976. gadā Motorola galveno biroju pārvietoja uz Čikāgas piepilsētu Šaumburgu.

1983. gadā Federālā sakaru komisija apstiprināja DynaTAC 8000X telefonu, un tas pārdošanā nonāca 1984. gadā. 1983. gadā Motorola izstrādāja datu pārraides radio tīklu (vēlāk nosaukts par ARDIS), kurā datoru termināļi bez vadiem varēja sazināties ar saimniekdatoru 1986. gadā Motorola izstrādāja ražošanas procesa kvalitātes pārvaldības koncepciju Six Sigma, kas vēlāk kļuva par globālu standartu.[1]

1991. gadā Motorola izstrādāja savu aparatūtu GSM mobilo telefonu sistēmai. 1995. gadā uzņēmums izlaida pasaulē pirmo divpusējo peidžeri, ar kuru varēja nosūtīt standarta atbildi. 1997. gadā Norvēģijā sāka darbu Motorola izstrādāta aparatūra radio sakaru sistēmai TETRA.[2] Līdz 1998. gadam Motorola bija pasaulē lielākais mobilo telefonu ražotājs, kad to apsteidza Somijas Nokia.[3] 1998. gadā Motorola bija līdzdibinātājs uzņēmumam Symbian Ltd, kurš izstrādāja viedtālruņu operētājsistēmu Symbian. 1999. gadā pusvadītāju komponentu grupa (Semiconductor Components Group) atdalīta neatkarīgā uzņēmumā ON Semiconductor, kurš turpināja Motorola piegādāt elektroniskās detaļas. 1999. gada augustā Motorola pusvadītāju produktu sektoram (Semiconductor Products Sector) tika nopirkts Kanādas programmatūras uzņēmums Metrowerks.

2000. gadā nopirkts kabeļtelevīzijas iekārtu ražotājs General Instrument. 2000. gadā Motorola un Cisco izstrādātā aparatūra uzstādīta pasaulē pirmajam GPRS tīklam Apvienotās Karalistes mobilo telefonu operatoram BT Cellnet. 2003. gadā rūpnīca Meksikā pārdota Taivānas Foxconn. 2003. gada septembrī Motorola savas Symbian daļas pārdeva Nokia un Psion.[4] 2004. gadā Motorola Semiconductor Products Sector atdalīts atsevišķā uzņēmumā Freescale Semiconductor. 2005. gadā nopirkts britu zemo cenu mobilo telefonu ražotājs Sendo. 2006. gadā no Apvienotās Karalistes uzņēmuma TTP Communications nopirkta mobilo telefonu programmatūras platforma AJAR. 2006. gadā automašīnu ierīču bizness pārdots Vācijas Continental. 2007. gadā iegādāts uzņēmums Symbol Technologies, Inc., kas nodarbojās ar mobilajām bezvadu tehnoloģijām, datu nolasīšanu (svītrkoda skeneri), RFID risinājumiem. 2008. gadā Motorola demonstrēja pasaulē pirmo LTE pārraides seansu. 2008. gadā direktoru padome nolēma uzņēmumu sadalīt divos publiski kotējamos uzņēmumos. Restrukturizācijai būtu jānotiek 2009. gadā, bet sarežģītās ekonomiskās situācijas dēļ tas aizkavējās. 2010. gada 19 jūlijā Nokia Siemens Networks paziņoja, ka par 1,2 miljardiem USD iegādāsies Motorola bezvadu tīklu iekārtu nodaļu[5] (darījums tika pabeigts 2011. gada 29. aprīlī).

2011. gada 4. janvārī Motorola tika sadalīta divos neatkarīgos uzņēmumus: Motorola Solutions, Inc. un Motorola Mobility, Inc.. Motorola Solutions bija tiešs Motorola pēctecis, bet mobilo telefonu ražošana kā Motorola Mobility tika atdalīta no tā. Motorola Solutions turpmāk nodarbojās ar sakaru un citu iekārtu ražošanu valsts organizācijām un uzņēmumiem. 2012. gadā Google nopirka Motorola Mobility.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]