Mākslīgā niere

Hemodializatora kolonna

Mākslīgā niere ir holandiešu zinātnieka Vilema J. Kolfa 1943. gadā pirmo reizi izmantota ierīce nieres aizvietošanai. Mākslīgo nieri sauc arī par hemodialīzes aparātu. Tā pamatojas uz ekstrarenālu (ārpus nieres funkcionējošu) vielu izdalīšanu no organisma, kas nieru nepietiekamas darbības rezultātā nevar vairs tikt izvadītas ar urīnu. Izšķir īslaicīgu dialīzi un ilgstošu dialīzi, ko lieto pacientiem ar hroniskiem nieru bojājumiem. Mākslīgā nierē asinis tiek attīrītas, tām plūstot gar puscaurlaidīgu membrānu, kuras otrā pusē atrodas speciāls hemodialīzes šķīdums. Difūzijas ceļā toksiskās vielas no asinīm caur membrānu nonāk dialīzes šķīdumā. Attīrītās asinis ievada atpakaļ organismā.

Ārējās saites

• Hemodializators jeb mākslīgā niere