Mūžīgās jaunības avots
| Mūžīgās jaunības avots | |
|---|---|
| Der Jungbrunnen | |
.jpg) | |
| Mākslinieks |
Lūkass Krānahs Vecākais  [1][2] |
| Gads | 1546 (Julian) |
| Medijs |
krāsas, lime panel [3] |
| Temats |
mūžīgās jaunības avots |
| Izmēri | 120.6 cm (47.5 in)[2][4][5] × 186.1 cm (73.3 in)[2][4] |
| Atrašanās vieta |
German painting from the 13th to 16th centuries, room III, Gemäldegalerie, Mite, Vācija |
| Koordinātas | 52°30′30″N 13°22′04″E / 52.50831°N 13.36781°EKoordinātas: 52°30′30″N 13°22′04″E / 52.50831°N 13.36781°E |
| Kolekcija |
Gemäldegalerie [2] |
| Inventāra nr. |
593 [4][5] |
| Identifikatori | 00001250 (Depreciated) Bildindex der Kunst und Architektur ID: 02554127, 00001250 |
| Tīmekļa vietne |
id |
Mūžīgās jaunības avots (vācu: Der Jungbrunnen) ir vācu gleznotāja Lūkasa Krānaha Vecākā 1546. gadā gleznota eļļas krāsas glezna.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Glezna ir veidota uz koka pamatnes ar eļļas krāsām ainavas formātā izmērā 186,1 × 120,6 centimetri. Gleznas apakšdaļā centrā redzama spārnota čūska kā Krānaha darbnīcas zīme un gadskaitlis 1546.[6][7] Gleznā attēlota strūklaka, kur vecākas sievietes, bez neviena vīrieša, mazgājas, atjaunojas un visbeidzot bauda mūziku, dejas un labu pārtiku. Krānahs šajā pasakas attēlā dažādās detaļās attēlo viduslaiku mazgāšanās kultūru, kas pamatojas uz ticību, ka dažas vannas var dziedēt un atjaunot. Jutekliskie prieki piederēja vannas istabai. Attēls kādreiz piederēja Prūsijas karalisko piļu inventāram, bet tagad tas ir izstādīts Gemäldegalerie muzejā Berlīnē.[8]
Analīze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Fonā attēlota fantastiska klinšaina ainava ar nereālām perspektīvām un proporcijām. Pa kreisi redzama miniatūra pils, pārkārusies pār klinti. Fona centrā attēlots viduslaiku pilsētas skats ar akmens arku tiltu pār upi, kas ved uz pilsētu. Pa labi varenu kalnu grēdu ieskauj sulīgi lauki un augļu koki. Neauglīgā klints kreisajā pusē simbolizē vecās sievietes, savukārt blīvs zaļš mežs labajā pusē ir kā metafora jaunībai. Baseins, kas aptver priekšplāna centrālo daļu, redzams no augsta skatu punkta un attēlots kā kvadrāts, ko ieskauj pakāpieni, kas ved baseinā. Kolonnas formas strūklaka baseina vidū vainagota ar Veneras un Kupidona figūrām, kas liek domāt, ka vanna kalpo mīlas spēkiem.
Priekšplānā parādās strūklakas ietekme, kur vecāka gadagājuma sievietes, vājas un izdilušas, dažas pat nespējīgas iet, tiek novestas pie baseina. Viņas izģērbjas, nokļūst dziedinošajā ūdenī un parādās atjaunojušās baseina labajā pusē, kur galants jauneklis tās pavada uz telti. Šeit sievietes apģērbjas, pirms tās dodas izbaudīt jutekliskos priekus, kā tas parādās fonā pa labi, kur jauni pāri dejo un ēd mūzikas pavadījumā.[9] Baseina kreisajā malā redzams vīrietis sarkanās drēbēs ar grāmatu. Viņš skatās uz kādu no vecāka gadagājuma kailajām sievietēm, kas liecina, ka viņš ir zinātnieks vai ārsts, kurš pārbauda strūklakas ietekmi. Baseina malā ir divas sievietes, kas ietītas dvieļos. Šīs sievietes, no kurām viena sēž priekšējā kreisajā stūrī, un otra baseina apakšpusē centrā, šķiet, nevēlas iekļūt ūdenī, apšaubot, vai atjaunota dzīve vispār ir vēlama. Tas, ka tikai sievietes apmeklē šo procedūru, ir saistīts ar pārliecību, ka gados vecāki vīrieši automātiski atjaunosies, pavadot laiku ar jaunām sievietēm. Patiesībā šādus iespējamos dziedinošos avotus apmeklēja arī vīrieši. Krānaha attēlā visi vīrieši ir jauni, tie ir galanti un labvēlīgi pret vecākajām sievietēm, lai cik tomēr neglītām un nepievilcīgām. Izkliedēti pa visu attēlu, Krānaha tēli attiecas uz pārdabiskās transformācijas individuālajām stadijām: tas ir paradīzes meklējums. Attēlā parādīts cilvēka sapnis. Peldēšanās bija saistīta ar veselību, kas noveda pie pārliecības par plašāku ūdens iedarbību, kā liecina reliģiju kristību rituāli. Strūklaka bija populārs motīvs viduslaiku stāstījumos, it īpaši franču viduslaiku literatūrā, un piedāvāja daudzveidīgas iespējas aktiem un žanra ainu attēliem.
Vecu kailu sieviešu attēlošana šī perioda mākslā ir ļoti reti sastopama: daudz plašāk izplatīts žanrs bija idealizētu jaunu vīriešu un sieviešu akti. Krānaha laikā sievietes skaistuma ideāls bija izplūdis vēders, apaļas formas bez kaunuma matiem, augstas krūtis ar maziem krūtsgaliem un taisniem matiem. Lielākā daļa no Krānaha darbu tēliem atbilst tā laika skaistuma ideāliem un liek ekspertiem domāt, ka šī glezna ir viņa roku darbs. Tomēr attēla autors nav pārliecinoši noteikts. Pētnieki kā autoru norāda gan Lūkasu Krānahu Vecāko, gan viņa dēlu Lūkasu Krānahu Jaunāko. Pārsvarā to saista ar tēva devumu, bet, iespējams, tā tapšanā bija iesaistīti arī citi Krānaha darbnīcas darbinieki. Tiek uzskatīts, ka gleznu pasūtīja nezināms klients.[10]
Īpašnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Līdz 1830. gadam glezna atradās Prūsijas karaliskajās pilīs. Pēc tam tā nonāca karaliskajā muzejā, bet tagad tā atrodas Gemäldegalerie muzejā Berlīnē.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Q21586330; lappuse: 36.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 2,3 http://lucascranach.org/DE_smbGG_593.
- ↑ https://lucascranach.org/de/DE_smbGG_593.
- ↑ 4,0 4,1 4,2 http://www.spk-digital.de/index.php/showDetail.html?id=%22/bam/museum/smb/gg/00082725%22.
- ↑ 5,0 5,1 http://smb-digital.de/eMuseumPlus?service=ExternalInterface&module=collection&objectId=863713&viewType=detailView.
- ↑ Katalog der Gemäldegalerie Berlin. Berlin-Dahlem 1975, S. 118 f.
- ↑ http://lucascranach.org/DE_smbGG_593
- ↑ Henning Bock, Irene Geismeier, Rainald Grosshans, Jan Kelch, Wilhelm H. Köhler, Rainer Michaelis, Hannelore Nützmann, Erich Schleier: Gemäldegalerie Berlin. Gesamtverzeichnis. Staatliche Museen zu Berlin, Preussischer Kulturbesitz, Berlin 1996, ISBN 3-88609-290-9.
- ↑ Dierk Spreen: "Die kurze Geschichte der Zeitmaschine". in: Quarre Merkur 89/90. 1999, Nr. 36. S. 111–113.)
- ↑ Christian Frank. «Verein 1000 Jahre Kronach e.V. - Der Geschichts- und Kulturverein in der Lucas-Cranach-Stadt Kronach - 500 Jahre - Lucas Cranach d. J.». www.1000-jahre-kronach-ev.de. Skatīts: 2016-05-07.
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Gustav Friedrich Hartlaub: Der Jungbrunnen, 1549. (= Der Kunstbrief. 4). Mann, Berlin um 1943, OCLC 260090865 (tiešsaistē).
- Ausschnitt aus dem „Jungbrunnen des Lukas Cranach“ In: Du: kulturelle Monatsschrift. Band 6, 1946, Heft 9, doi:10.5169/seals-289826. (Zwei vergrößerte Ausschnitte auf den Folgeseiten)
- Elena Likhovodova: Die Suche nach dem irdischen Paradies im „Jungbrunnen“ von L. Cranach d. Ä. (= Dissertation Freie Universität Berlin). Berlin 2000/2001, OCLC 638132208.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mūžīgās jaunības avots.
|