Čūskas simbolika

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Čūska(mitoloģijā, reliģijā un sakrālajā mākslā) ir viens no vissenākajiem un nozīmīgākajiem simboliem. Nekristīgajā kultūrā čūska simbolizē dzīvības spēku, auglību, svētumu, sievieti/māti, gudrību, bet jūdu-kristiešu tradīcijā čūska tiek demonizēta, tā ir saistīta ar grēku, velnu, visu ļauno un nāvi. Gan pagānu, gan Jūdu-Kristiešu kultūrā čūska tiek asociēta ar sievieti. Tas saistīts ar Lielās Mātes kultu un faktu, ka Ēdenes dārzā čūska uz grēku pavedināja sievieti — Ievu.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par čūsku kā dzīvības, auglības devēju, un tās saistību ar Lielo Māti, daudz rakstījusi Marija Gimbuta[1]. Par čūskas simbolisko nozīmi mitoloģijā rakstīts mitoloģijas enciklopēdijās, kā piemēram, "Mitoloģijas enciklopēdija", sējums nr. 1.[2] un sējums nr.2[3]. Par čūskas nozīmi Bībelē rakstīts M. C. Tennejs Bībeles enciklopēdijā[4], O. Kīls darbā par Bībeles vārdu simboliem[5] un L. R. Kens, J. C. Witlhoits, T. Longmans III Bībeles tēlu vārdnīcā[6].

Čūskas simbolika mitoloģijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čūska kā auglības, atdzimšanas simbols[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čūska ir pirmatnējs un mistisks auglības simbols.[7] Cēlusies no ūdens dziļumiem kur rodas visa dzīvība. Tā nemitīgi atjaunojas, nometot veco ādu un izveidojot jaunu, tādēļ tā ir dzīvības un atdzimšanas simbols. Čūskai piemīt dzīvu darošs spēks, enerģija, dinamika. To uzskata par svētu dzīvnieku. Čūska ir auglības, un zemes ražības un sievietes/mātes simbols. Tas balstīts Lielās Pirmmātes arhetipā un Čūskas dievietes simbolikā.

Dzīvības simbols[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čūskas simboliskā nozīme ir dzīvība, veselība, un labklājība. Par dzīvības simbolu to uzskata tādēļ, ka tā dzīvo pazemes alās un tiek saistīta ar pazemes, pirmatnējiem ūdeņiem, no kuriem cēlusies visa dzīvība. Daudzu kultūru mitoloģijās čūska ir viens no senākajiem dzīvības simboliem. Arī latviešu mitoloģijā čūsku uzskata par dzīvības devēju un sargātāju, it sevišķi zalkti. Vertikālā virzienā izliekusies čūska simbolizē augošu dzīvības spēku. Tā simbolizē arī mūžīgu kustību.

Skaistuma, veselības un labklājības simbols[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čūsku daudzās kultūrās bieži dēvē par veselības un cilvēka labklājības simbolu. Piemērs no latviešu mitoloģijas- ja zem mājas sliekšņa dzīvoja zalktis, tas nesa visai mājai un tās iedzīvotājiem svētību un labklājību.

"Es uzaugu māmiņai

Gaŗa ceļa gājejiņis;

Lauvas vīta man grožiņa,

Zalkša pīta pātedziņa,

Lauva manim ziergus jūdza,

Zalktis ceļu ritinaja." (Latviešu tautas dziesma)

Čūska tiek saistīta arī ar cilvēka veselību un medicīnu, kā piemēram, vēl joprojām, simboliski čūska attēlota slimnīcu, aptieku un citu medicīniska rakstura iestāžu logotipos. To uzskata arī par skaistuma simbolu, kas sakņojas Čūsku dievietes simbolikā.

Sievietes/mātes simbols. Čūsku dieviete[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

[8] Vieni no senākajiem čūskas attēlojumiem saistīti ar sievieti, kā auglības, dzīvības simbolu. Čūska kā dievības iemiesojums vai atribūts izmantots daudzu tautu kultūrās, arī latvijā, saglabājies visās folkloras formās un vietām pat godināts vēl 20gs. Latviešu mitoloģijā Zemes Māti visbiežāk saistīja tieši ar čūskas tēlu, kopš neolīta laika. (4500.-1500.g. p. m.ē).

Bezgalības un atdzimšanas simbols[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uroboros ir sens bezgalības un mūžīgās atdzimšanas simbols, nācis no senās Ēģiptes. Tajā attēlota čūska vai pūķis, kurš pats ēd savu asti. Tas bieži simbolizē arī atdzimšanu, atjaunotni, atgriezeniskumu un cikliskumu. Simbolizē arī mūžīgo dzīvi, dzīvību. "Dzīvības kokam"

"Ak bezgalīgais Dzīvības Koks,

Ap kura saknēm guļ mūžības loks,

Bezgala tumšs un bezgala spožs,

Kā čūska, kas pati savu asti kož."(Fricis Bārda)[9]

Gudrības, viltības un veiklības simbols[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čūska vienmēr ir uzskatīta par veiklu un gudru dzīvnieku, savas viltības dēļ. Šis uzskats ir gandrīz visās pasaules kultūrās, piemēram, Ķīnā tai ir ļoti liela nozīme - čūska ir viens no divpadsmit dzīvniekiem, kuri simbolizē gadskārtas. Čūskas gadu uzskata par gudrības un labestības gadu. Senās Mozopotāmijas kultūrā, divas kopā savijušās čūskas attēlotas kā gudrības simbols.

Čūskas simbolika jūdu kristiešu tradīcijā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ļaunuma un nāves simbols[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Cilvēka psihe čūsku vispārīgi uztver kā kaut ko nepatīkamu, riebīgu, un bieži tā izraisa bailes. Jūdu kristiešu tradīcijā čūska ir velna un visu ļauno spēku simbols, kā liecina Bībelē. Tā ir viltīga un vedina cilvēku uz nepaklausību Dievam: "Bet čūska bija visviltīgākā no visiem lauku zvēriem."(1. Moz 3:1). Čūska Bībelē ir nolādēta: "Un Dievs Tas Kungs sacīja čūskai: "Tādēļ ka tu to esi darījusi, tu esi nolādēta visu lopu un lauku zvēru vidū!..." (1. Moz 3:14). Tā ir arī nāves simbols: "Čūskas indi viņš zīdīs, odzes dzelonis viņu nokaus." (īj 20:16); (Sal pam 23:32); (1. Moz 3:4-5). "Vara pār čūsku un tās indi Kristum ticīgajiem simbolizē ļauno spēku ietekmes mazināšanos un ļauj nojaust Kristus uzvaru pār grēku un nāvi". " Tie ar rokām pacels čūskas, un, kad tie dzers nāvīgas zāles, tad tās tiem nekaitēs." (Marka 16:18).

Briesmas un sods[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Čūskas ir bīstamas, tās bieži pārsteidz no slēpņa un kož bez brīdinājuma. "Dans ir kā čūska uz ceļa, kā bīstama odze tekas malā, kas iedzeļ pat zirgam nagā, tā ka jājējs krīt atpakaļ."(1. Moz. 49:17); "Tad tauta nāca pie Mozus un sacīja: "Mēs esam ar saviem vārdiem grēkojuši pret To Kungu un pret tevi; lūdz To Kungu, lai Viņš mums atņem tās čūskas." (4. Moz 21:7). Tas māca vienmēr būt modrīgiem un kalpo kā metafora — arī Dieva tiesas diena nāks negaidīti. "Un Tas Kungs uzsūtīja tautai dzēlīgas čūskas; tās sakoda tautu, un daudzi no Israēla tautas nomira." (4. Moz 21:6).

Gudrības un viltības simbols[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bībele par čūsku vēsta: "Esiet gudri kā čūskas".(mat 10:16). "Bet es baidos, ka čūska, kas ar savu viltību piekrāpa Ievu, tāpat nesamaitā arī jūsu domas." (2. Kor. 11:3); (Mat 3:7). "Tiem ir tāds niknums kā čūsku dzelonis."(Ps 58:5-6); (Ps 140:4). Par čūskas viltību liecina arī citāts: "Sieva sacīja: "Čūska mani pievīla, un es ēdu." (1. Moz 3:13);(Jes14:29). Bet ne visas atsauces no Bībeles par čūsku ir nievājošas: "Un Tas Kungs sacīja uz Mozu: "Darini sev čūskas tēlu un liec to par zīmi; un katrs, kas sakosts un to uzlūkos, tas dzīvos." (4. Moz 21:6-9). Bībele čūsku apraksta arī kā: "...žiglo un veiklo ..."(Jes 27:1). Dažkārt pat kritietībā, čūska ir kā dzīvības simbols, kas norāda uz Jēzu Kristu. "Un, kā Mozus paaugstinājis čūsku tuksnesī, tāpat jātop paaugstinātam Cilvēka Dēlam, lai ikviens, kas tic, Viņā iegūtu mūžīgo dzīvību." (Jāņa 3:14-15).

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Gimbutas M., The language of the Goddess, 1989.g. London, Thames and Hudson, 383 lpp
  2. Mitoloģijas enciklopēdija, 1.sējums, 1993.g. Rīga, Latvijas enciklopēdija, 320lpp.
  3. Mitoloģijas enciklopēdija, 2.sējuma, 1994.g. Rīga, Latvijas enciklopēdija, 416lpp.
  4. Tenney M. C., Pictorial Encyclopedia of the Bible, 1976.g. Michigan, Zondervan Publishing House, 1071 lpp.
  5. Keel O., The symbolism of the Biblical world, 1997.g. Indiana, Eisenbrauns, 422 lpp.
  6. Ken L. R., Witlhoit J. C., Longman III T., Dictionary of Biblical imagery, 1998.g. USA, Inter Varsity Press, 773-774 lpp.
  7. Dišlers G., Kulta māksla Vecajā Derībā, 2005.g. Rīga, Jumava, 255 lpp.
  8. Neumann E., The Great Mother, 1974.g. New York, Princeton university Press, 185 lpp.
  9. Bārda F., Dzejas, 1956.g. Rīga, Latvijas valsts izdevniecība, 219.lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]