Nūbijas savvaļas ēzelis[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Nūbijas savvaļas ēzelis † Equus africanus africanus (Heuglin & Fitzinger, 1866) | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Dzīvnieki (Animalia) |
Tips | Hordaiņi (Chordata) |
Klase | Zīdītāji (Mammalia) |
Kārta | Nepārnadži (Perissodactyla) |
Dzimta | Zirgu dzimta (Equidae) |
Ģints | Zirgi (Equus) |
Apakšģints | Ēzeļi (Asinus) |
Suga | Āfrikas savvaļas ēzelis (Equus africanus) |
Pasuga | Nūbijas savvaļas ēzelis (Equus africanus africanus) |
Nūbijas savvaļas ēzelis Vikikrātuvē |
Nūbijas savvaļas ēzelis (Equus africanus africanus) ir zirgu dzimtas (Equidae) ēzeļu apakšģints (Asinus) Āfrikas savvaļas ēzeļu sugas (Equus africanus) pasuga.
Nūbijas savvaļas ēzelis ir izmiris kopš 1950. gadu sākuma, lai gan pasaules sarkanajā grāmatā ēzelis joprojām tiek minēts pie dzīvniekiem, kam draud izmiršana. Zinātņu doktore Patricija Melmane pēdējos gadus dzīvo Āfrikā, un viņas darbs ir saistīts ar centieniem dabai saglabāt vēl esošos Āfrikas savvaļas ēzeļus, kā arī noskaidrot, vai Nūbijas savvaļas ēzelis ir joprojām sastopams savvaļā[1]. Nūbijas savvaļas ēzelis ir tuvs radinieks Somālijas savvaļas ēzelim, kura dzīve savvaļā šobrīd ir ļoti apdraudēta.
Ieradumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nūbijas savvaļas ēzelis kādreiz apdzīvoja Ziemeļāfrikas tuksnešu un pustuksnešu kalnainos apvidus. Ganīties savvaļas ēzeļi izgāja naktīs un agri no rīta, bet dienai iekarstot slēpās klinšu ēnā.
Nūbijas savvaļas ēzeļu tēviņi parasti dzīvoja atsevišķi nelielās grupās, mātītes kopā ar jaunajiem kumeļiem dzīvoja lielākos baros. Mātīte kumeļu iznēsāja gandrīz gadu, parasti piedzima viens kumeļš. Māte kopā ar jaundzimušo uzturējās nomaļus, kamēr kumeļš iemācījās māti atpazīt pēc smaržas, izskata un balss.
Nūbijas savvaļas ēzelis un mājas ēzelis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mājas ēzelis pieradināts apmēram pirms 6000 gadiem Ēģiptē vai Mezopotāmijā. Uzskata, ka mājas ēzelis radies no Nūbijas savvaļas ēzeļa. Abām pasugām ir raksturīgas ārējā izskata detaļas. Šķērsām pāri pār pleciem abiem ēzeļiem ir tumši brūna svītra. Šādas svītras nav Somālijas savvaļas ēzelim. Mājas ēzelim un Nūbijas savvaļas ēzelim nav svītru uz kājām, kas savukārt ir raksturīgas Somālijas savvaļas ēzeļiem. Nūbijas savvaļas ēzeļa augstums skaustā ir apmēram 1,20 m.
Tomēr pēdējie arheoloģiskie izrakumi Ēģiptē un DNS pētījumi liecina, ka pirmie mājas ēzeļi ir bijuši jaukti no abiem Āfrikas savvaļas ēzeļiem[2]. Zinātnieki ir daudz diskutējuši, vai Tuvajos Austrumos mājas ēzeļa pieradināšana nav bijusi saistīta ar Āzijas savvaļas ēzeļiem, tomēr arheoloģiskie pētījumi Sīrijā, Irānā un Irākā liecina, ka visi senie mājas ēzeļi ir radniecīgi Āfrikas savvaļas ēzelim[2].
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «The Whitley Fund for Nature». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 11. decembrī. Skatīts: 2009. gada 13. janvārī.
- ↑ Pārlēkt uz augšu uz: 2,0 2,1 «Domestication of the donkey: Timing, processes, and indicators — PNAS». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 13. februārī. Skatīts: 2009. gada 13. janvārī.