Nadija Savčenko

Vikipēdijas lapa
Nadija Savčenko
Ukrainas Augstākās Radas deputāte
Ukrainas delegācijas locekle Eiropas Padomes Parlamentārajā asamblejā (PACE)

Dzimšanas dati 1981. gada 11. maijā (42 gadi)
Kijiva
Tautība ukrainiete
Politiskā partija Batjkivščina
Profesija pilote

Nadija Savčenko (ukraiņu: Наді́я Ві́кторівна Са́вченко; dzimusi 1981. gada 11. maijā Kijivā, Ukrainā) ir ukraiņu militārā pilote un bijusi virsniece Ukrainas armijā. 2014. gadā viņu sagūstīja prokrieviskie spēki Ukrainas austrumos un vēlāk izdeva Krievijai, kur viņa tika apsūdzēta līdzdalībā krievu žurnālistu Igora Korneļuka un Antona Vološina slepkavībā 2014. gadā Luhanskas apgabalā.[1]

2014. gadā, būdama joprojām ieslodzīta Krievijā, Savčenko atstāja Ukrainas armiju pēc tam, kad tika ievēlēta Ukrainas Parlamentā 2014. gada oktobrī. Viņas advokāts Marks Feigins vairākkārt vērsa uzmanību uz to, ka viņa tika turēta ieslodzījumā kā karagūstekne un aicināja Sarkano Krustu un Apvienoto Nāciju Organizāciju iejaukties, pieprasot tūlītēju viņas atbrīvošanu. Savčenko ir vairākas reizes pieteikusi arī bada streiku atrazdamies ieslodzījumā.[2]

Savčenko apsūdz artilērijas uguns koriģēšanā, kā rezultātā gāja bojā divi krievu žurnālisti.[3] Savukārt Savčenko advokāti norāda, ka Savčenko apšaudes brīdi jau stundu esot atradusies prokremlisko separātistu gūstā[4] un iepriekš tikusi nolaupīta un pēc tam nelegāli pārvesta uz Krievijas Federāciju.[5] 2016. gada 2. martā, Rostovas apgabala Doneckas pilsētā notiekošā prāvā, prokurors pieprasīja piespriest Savčenko 23 gadus ieslodzījuma.[6] 22. martā Doneckas tiesa viņai piesprieda 22 gadus cietumsodu un 30 000 rubļu naudassodu par slepkavību, slepkavības mēģinājumu un "nelikumīgu robežas šķērsošanu".[7] Nadija Savčenko tika atbrīvota 2016. gada 25. maijā, veicot viņas apmaiņu pret divām Ukrainā notiesātām Krievijas militārpersonām.[8]

Savčenko bija viena no pirmajām sievietēm Ukrainā, kas apmācīta par piloti militārām vajadzībām. Savčenko bija vienīgā kareive sieviete Ukrainas miera uzturēšanas spēkos Irākā, kā arī pirmā sieviete, kas iestājās Ukrainas Gaisa spēku akadēmijā.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]