Nestora pils

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Nestora pils
Ἀνάκτορον Νέστορος
The Palace Of Nestor (167102171).jpeg
Nestora pils drupas zem nojumes.
Nestora pils (Grieķija)
Nestora pils
Nestora pils
Atrašanās vieta Valsts karogs: Grieķija Mesinija, Grieķija
Koordinātas 37°01′37″N 21°41′41″E / 37.02694°N 21.69472°E / 37.02694; 21.69472Koordinātas: 37°01′37″N 21°41′41″E / 37.02694°N 21.69472°E / 37.02694; 21.69472
Veids pils
Vēsture
Kultūras mīnojiešu, mikēniešu
Piezīmes
Stāvoklis drupas
Publiska piekļuve Arheoloģiskā zona

Nestora pils (sengrieķu: Ἀνάκτορον Νέστορος)[1] bija nozīmīgs mikēniešu civilizācijas centrs. Tiek pieminēta "Odisejā" un "Iliādā" kopā ar "Smilšu Pilu" — Nestora valsti.[2]

Pils paliekas tika atklātas Epano Engilianosa paugurā, kas atrodas 4 km uz dienvidiem no Horas un 17 km uz ziemeļiem no Pilas, 150 m augstumā v.j.l. Saglabāšanās pakāpe šai pilij augstāka, nekā citiem mikēniešu analogiem. Pils ir divstāvu celtne ar palīgtelpām, darbnīcām, pirtīm, akām, pieņemšanas zālēm un savu kanalizācijas sistēmu.

Apdzīvotā vieta pastāvēja vairākus desmitus gadu. Atrasto artefaktu lielākā daļa tiek datēta ar 13. gadsimtu p.m.ē. Pils komplekss gāja bojā ugunsgrēkā ap 1200. gadu p.m.ē.

2016. gada jūnijā arheoloģisko izrakumu vieta tika atvērta apmeklētājiem un tūristiem pēc nojumes un celiņu uzstādīšanas.

Izrakumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1912. un 1926. gadā ziemeļos no Navarino līča tika atraktas divas mikēniešu kapenes. Vienās tika atrasti izkrāsoti trauki, bet otrajās agrīnie mikēniešu un hellādas kultūras podi.

Grieķijas arheoloģiskā dienesta arheoloģiskās ekspedīcijas un Sinsinati Universitātes apvienotie spēki 1939. gada 4. aprīlī sāka Engilianosa paugura izrakumus. Jau pirmajā dienā šeit tika atklātas akmens sienu drupas, freskas, mikēniešu keramikas fragmenti un māla plāksnītes.

1939. gada izrakumos tika atrastas ap tūkstoti lineārā B raksta māla plāksnīšu. Iztulkotais teksts norādīja uz to, ka tās ir no valdnieka arhīva.

Otrā pasaules kara laikā sistemātiski izrakumi netika veikti. Tie tika atjaunoti tikai 1952. gadā. No 1952. līdz 1966. gadam pils tika izpētīta arī teritorijā ap akropoli.

2015. gadā Sinsinati Universitātes darbinieki netālu no pils atklāja īpaši bagāta karavīra kapu. Neizlaupītajā mikēnieša kapā, kuru arheologu komanda nodēvēja par "karavīru ar grifonu", tika atrasti zelta gredzeni, bronzas ieroči un daudzi citi vērtīgi mīnojiešu un mikēniešu kultūras artefakti.

Māla plāksnītes ar lineāro B rakstu apstiprināja, ka pils bija mikēniešu Mesēnijas administratīvais, politiskais un un finanšu centrs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Archaiologikon deltion, Volume 19, Part 2, Issues 1—2, Athens: "Hestia" Printing House, 1966, p. 150.
  2. Hom. Il. 2.76