Neuzvaramais

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Neuzvaramais
Neuzvaramais
Latviešu izdevuma vāks
Autors(-i) Staņislavs Lems
Oriģinālais
nosaukums
Niezwyciężony
Valsts Karogs: Polija Polija
Valoda poļu
Žanrs(-i) zinātniskā fantastika
Izdota 1964. gadā
Izdota latviski 1970. gadā
OCLC 488362

Neuzvaramais (poļu: Niezwyciężony) ir poļu rakstnieka Staņislava Lema zinātniski fantastisks romāns. Romāns pirmo reizi izdots 1964. gadā. Latviskais tulkojums izdots 1970. gadā sērijā "Fantastikas pasaulē" (tulkojuši A. Feldhūne un Č. Škļeņņiks).[1] Romāna idejiskais turpinājums ir "Miers uz Zemes" (poļu: Pokoj na Ziemi), kas latviski nav tulkots.

Sižets[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Otrās klases kosmosa kreiseris "Neuzvaramais" nosēžas uz tuksnešainas, neapdzīvotas planētas Regis III. Uz šīs planētas pazudis tāds pats Zemes kosmosa kuģis "Kondors", pirms tam nosūtot tikai divus hiperraidītāja ziņojumus. Pirmajā ziņots par sekmīgu nosēšanos, otrais ir gluži nesakarīgs. "Neuzvaramā" uzdevums ir atrast pazudušo "Kondora" ekspedīciju un noskaidrot tās bojāejas cēloni.

Tiek uzsākti planētas pētījumi un konstatēts, ka sauszeme ir pilnīgi neapdzīvota, taču okeāna dzelmē mīt dažādas zivīm līdzīgas būtnes, kuru vienīgā īpatnība — speciāls orgāns magnētiskā lauka uztveršanai. Uz sauszemes pētnieki atklāj dīvainu metālisku konstrukciju paliekas. Izrakumu gaitā izrādās, ka agrāk uz planētas notikusi normāla bioloģiskā evolūcija, bet pirms dažiem miljoniem gadu sauszemes biosfēra sākusi izmirt. Tiek izvirzīta hipotēze, ka uz planētas notikusi savdabīga mehānismu evolūcija — šos robotus šeit nogādājusi izmirusī līriešu civilizācija, glābdamās no pārnovas eksplozijas.

Kad tiek atrasts "Kondors", izrādās, ka kosmosa kuģa ārējais apvalks ir stipri cietis, bet tā komanda gājusi bojā, turklāt viss liecina, ka cilvēki pirms tam pilnīgi sajukuši prātā. Ieraksti kuģa žurnālā apraujas pusvārdā ar ziņojumu par kaut kādu "mušiņu" atklāšanu. Kuģa saldētavā tiek uziets labi saglabājies līķis, un ar speciālu aparātu izdodas nolasīt tā smadzeņu redzes atmiņu pirms nāves — izrādās, ka cilvēks redzējis "melnus punktiņus" iebrūkam kuģī, bet visa pārējā viņa atmiņa ir izdzēsta. Turpinot pētīt sauszemes metāliskās konstrukcijas, arī vairāki "Neuzvaramā" komandas locekļi pazaudē visu atmiņu. Šāda amnēzija iespējama tikai ļoti spēcīga augstfrekvences magnētiskā lauka iedarbībā.

Izrādās, ka mehānismu evolūcijas jeb "nekroevolūcijas" gaitā izdzīvojuši visvairāk pielāgoties spējīgie roboti — nelielas, vienkāršas, nespecializētas ierīces, kas katra atsevišķi ir pilnīgi nevarīga, bet spēj sadarboties savā starpā. Milzīgs skaits šo metālisko "mušiņu" spēj ģenerēt stipru magnētisko lauku un izdzēst jebkuras saprātīgas būtnes vai cita robota atmiņu. Pietiekami lielā skaitā tās spēj stāties pretī jebkuriem cilvēka radītiem ieročiem. Iespējams, "mušiņu" mākonim pat piemīt svešs, gluži neizprotams saprāts.

Par spīti savām tehniskajām iespējām, zemieši izrādās bezspēcīgi pret nedzīvo "mušiņu" mākoni. Pat visstiprākais "Neuzvaramā" robots "Ciklops", bruņots ar spēka laukiem un antivielas izstarotājiem, cieš sakāvi, kļūst nevadāms, uzbrūk saviem īpašniekiem un tiek iznīcināts ar "Neuzvaramā" ieročiem. Daļa ar "mušiņām" saskārušos "Neuzvaramā" komandas locekļu iet bojā, daļa pazaudē atmiņu. Atlikusī komanda spiesta atkāpties nedzīvā ienaidnieka priekšā. Ļaudis secina, ka evolucionējušie roboti uzskatāmi drīzāk par dabas spēkiem un nav vērts mēģināt atriebties dabai par stihisku nelaimi.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Staņislavs Lems. Neuzvaramais. Rīga : Zinātne, 1970

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]