Nicas iekarošana (1543)

Nicas iekarošana (1543)
	Daļa no 1541. gada Itāļu kara
	; ; Augšā: Nicas iekarošana 1543. gadā, kombinētie franču-osmaņu spēki sagrābj pilsētu.; Apakšā: Osmaņu kaujas attēlojums Matrakči Nasuha darbs.
Datums	1543. gada 6—22. augusts
Vieta	Nica, Savoja, (tagad Francija)
Karotāji
Svētā Romas impērija; Spānija; Savojas hercogiste; Dženovas Republika	Osmaņu impērija; Francijas Karaliste
Komandieri un līderi
Kārlis V; Kārlis III, Savojas hercogs; Andrea Dorija	Hairedins Barbarosa; Salahs Raiss; Fransuā de Burbons
Spēks
	100 galeras; 30000 karavīri; 50 galeras
Zaudējumi
	5000 sagūstīti.

Nicas iekarošana notika 1543. gada augustā, 1541. gada Itāļu kara laikā, kad Franču un Osmaņu apvienotā armija uzbruka un iekaroja Svētās Romas impērijas pilsētu Nicu.

Kaujas norise

6. augustā apvienotā franču un turku flote (110 Osmaņu galeras un 50 franču) izsēdināja karaspēku pie Villa Franšas, kur sāka aplenkumu. Agrā 15. augusta rītā turkiem un frančiem izdevās izlauzt caurumu sienā pie viena no galvenajiem torņiem, un garnizons jau bija gatavs padoties, kad pilsētniece Katrīna Segurana kopā ar vairākiem drosminiekiem, kurus viņa sauca palīgā, stāvēja karavīriem ceļā un piespieda tos cīnīties.

Tomēr pilsēta netika noturēta ilgi ilgi, jau 22. augustā tā kapitulēja. Citadeles garnizons atteicās padoties un izturēja līdz 8. septembrim, kad pilsētā ienāca Savojas hercoga armija, kas karoja Svētās Romas impērijas pusē.

Pēc padošanās Nica tika izlaupīta un un nodedzināta, tradicionāli par to tika vainoti turki, bet, visticamāk, to izdarīja franču karavīri.