Dzimis 1594. gada 15. jūnijā Andelijā (Les Andelys), bet lielāko mūža daļu pavadījis Romā, atgriežoties Francijā tikai uz īsu laiku pēc uzaicinājuma kļūt par karaļa pirmo gleznotāju. 17. gadsimta 30. gadu vidū Pusēna darbi jau bija konsekventi ieturēta klasicisma stilā. Pusēns tiecās pēc absolūti saprotamas izteiksmes, formu skulpturālas noteiktības un skaidra modelējuma. Atmetot visu konkrēto un individuālo, Pusēns centās radīt idealizētus un vispārinātus tēlus; viņš izstrādāja skaistuma kanonus, kas ļoti pietuvojās antīkajiem kanoniem. Vēlīnajā periodā, aizraujoties ar misticismu, padziļinājās viņa mākslas filozofiskais saturs un ētiskā nozīmība. Viņa mākslas motīvi nereti bija audzinoši, jo par savas mākslas galveno mērķi Nikolā Pusēns uzskatīja modināt cilvēkos saprātu, tikumību un heroismu, ko centās modināt ar gleznās šifrēto alegoriju palīdzību. Šai periodā Pusēna mākslinieciskā valoda bija absolūti skaidra un lakoniska, viss viņa gleznās bija stingri pamatots, aprēķināts un pārdomāts. 40. gadu beigās viņa darbos sāka dominēt ainavas. Arī daba viņa gleznās ir idealizēta un pakļauta stingrām formām un kanoniem. Ja parādās cilvēku figūras, tad pārsvarā tie ir bībeliski vai mitoloģiski tēli.
Pusēna darbi bijis ievērojams iedvesmas avots daudziem māksliniekiem, tajā skaitā Žakam Luijam Davidam un Polam Sezanam. Miris 1665. gada 19. novembrī Romā.
Arkādijas gani
Dzejnieka iedvesma (1629.g.)
Dāvida triumfs (1630.g.)
Sabīņu sieviešu nolaupīšana (1633-34.g.)
Pāna triumfs (1636.g.)
.jpg)
.jpg)
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nikolā Pusēns.
