Nilss Arestrups
Nilss Arestrups Niels Arestrup | |
---|---|
Nilss Arestrups 2014. gadā | |
Dzimis |
1949. gada 8. februārī Montreja, Francija |
Miris |
2024. gada 1. decembrī (75 gadu vecumā) Villa-d'Avre, Francija |
Nodarbošanās | aktieris, kinorežisors, scenārists |
Darbības gadi | 1960–2023 |
Nilss Arestrups (angļu: Niels Arestrup; dzimis 1949. gada 8. februārī, miris 2024. gada 1. decembrī) bija franču aktieris, kinorežisors un scenārists.
Arestrups saņēmis trīs Cēzara balvas kā labākais otrā plāna aktieris filmās De battre mon cœur s'est arrêté (2005), "Pravietis" (Un prophète, 2009) un "Orsē krastmala" (Quai d'Orsay, 2013). Pirmo divu filmu režisors ir Žaks Odijārs.
Filmējies tādās filmās kā "Staviskis..." (Stavisky..., 1974), Meeting Venus (1991) "Skafandrs un tauriņš" (Le Scaphandre et le Papillon, 2007), "Kara zirgs" (2011), À perdre la raison (2012), Diplomatie (2014), "Pie jūras" (By the Sea, 2015), "Atgriešanās Montaukā" (Rückkehr nach Montauk, 2017), Au revoir là-haut (2018) un "Van Gogs. Pie mūžības vārtiem" (2018).
Pēc ilgstošas slimošanas Arestrups nomira 2024. gada 1. decembrī, 75 gadu vecumā.[1][2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «L’acteur Niels Arestrup, figure de films de Jacques Audiard et grand homme de théâtre, est mort». Le Monde. 2024. gada 1. decembris. Skatīts: 2024. gada 1. decembris.
- ↑ «Niels Arestrup, one of Jacques Audiard's leading men, has died aged 75». Le Monde.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Nilss Arestrups.
- IMDb profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
Šī aktiera biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|