No kurienes mēs nākam? Kas mēs esam? Kurp mēs ejam?
| No kurienes mēs nākam? Kas mēs esam? Kurp mēs ejam? | |
|---|---|
| D'où venons-nous? Que sommes-nous? Où allons-nous? | |
 | |
| Mākslinieks |
Pols Gogēns  [1] |
| Gads | 1897 |
| Medijs |
eļļas krāsa |
| Kustība |
postimpresionisms [2] |
| Izmēri | 139.1 cm (54.8 in) × 374.6 cm (147.5 in) |
| Atrašanās vieta | Bostonas tēlotājmākslas muzejs |
| Inventāra nr. |
36.272 |
No kurienes mēs nākam? Kas mēs esam? Kurp mēs ejam? ir franču gleznotāja Pola Gogēna glezna. Gleznas nosaukumu Gogēns franču valodā uzrakstīja gleznas augšējā kreisajā stūrī: D'où Venons Nous / Que Sommes Nous / Où Allons Nous. Pierakstā netika izmantotas jautājuma vai domu zīmes un visi vārdi sākās ar lielo burtu. Labajā augšējā stūrī viņš parakstījās ar vārdu un datumu: P. Gauguin / 1897.[3] Glezna tapa Taiti un atrodas Bostonas Tēlotājmākslas muzejā ASV.
Priekšvēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gogēns no 11 līdz 16 gadu vecumam bija skolnieks Petit Séminaire de La Chapelle-Saint-Mesmin seminārā, nelielā komūnā ārpus Orleānas. Viņa apgūtās tēmas iekļāva katoļu liturģiju; klases pasniedzējs bija Orleānas bīskaps, Felikss Antuāns Filiberts Dipanlups. Dipanlups bija radījis pats savu katehismu, ko mācīt jaunajiem zēniem un novest viņus pie pareizām garīgām pārdomām par dzīves jēgu. Viņa katehismā bija trīs fundamentāli jautājumi: "No kurienes nāk cilvēce?" "Kurp tā dodas?", "Kā cilvēce attīstās?". Kaut arī Gogēns vēlāko dzīvi pavadīja izteikti antiklerikāli, šie Dipanlupa katehisma jautājumi acīmredzot bija iespiedušies viņa prātā un "kur?" kļuva par galveno jautājumu, ko Gogēns jautāja savā mākslā.[4][5]
Meklējot sabiedrību, kas ir vienkāršāka un elementārāka kā viņa dzimtajā Francijā, Gogēns 1891. gadā devās uz Taiti. Līdz ar vairākām citām gleznām, kas izsaka viņa individuālistisko mitoloģiju, viņš pabeidza tās gleznošanu 1897. vai 1898. gadā. Gogēns to uzskatīja par meistardarbu un savas domas lielo kulmināciju. Uzsākot gleznu, viņš bija izmisumā, jo sēroja par savas mīļākās meitas traģisko nāvi gada sākumā, kā arī bija nonācis parādos; plānoja sevi nogalināt pēc gleznas pabeigšanas. Viņš to arī mēģināja darīt, neveiksmīgi pārdozējot arsēnu. Mākslas vēsturniece Belinda Tomsone uzskata, ka pilnīgi iespējams, ka uzrakstu gleznai viņš pievienoja tikai atgūstoties no šī mēģinājuma.[6][7][8]
Stils un analīze
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Gogēns norādīja, ka gleznu jāskata no labās uz kreiso pusi, trijām galvenajām tēlu grupām ilustrējot nosaukumā uzdotos jautājumus. Trīs sievietes ar bērnu attēlo dzīves sākumu; vidējā grupa simbolizē ikdienas dzīvi jaunu pieaugušo vecumā; pēdējā grupā, saskaņā ar mākslinieku, "veca sieviete, kurai tuvojas nāves brīdis, šķiet samierinājusies un iegrimusi savās domās"; pie viņas kājām, "savāds balts putns... parāda vārdu nevajadzību." Zilais elks fonā šķietami ir tas, ko Gogēns raksturo kā "viņpus". Kopumā par gleznu Gogēns teicis: "Es uzskatu, ka šis audekls ne tikai pārspēj visus manus iepriekšējos darbus, bet es nekad vairs nedarīšu neko labāku — vai pat tam līdzīgu."
Šī glezna ir tapusi Gogēna postimpresionisma stilā; viņa māksla uzsvēra spilgtu krāsu un biezu otu izmantošanu, kas ir impresionisma iezīmes (kaut gan impresionisti koncentrējās uz ātriem otas vilcieniem), bet tā mērķis bija izteikt emocionālu vai ekspresionistisku spēku. Tas parādījās kopā ar citām avangarda kustībām divdesmitajā gadsimtā, ieskaitot kubismu un fovismu.
Kritika un īpašnieki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1898. gadā Gogēns nosūtīja gleznu uz Parīzi Žoržam Danielam de Monfreidam. Monfreids to nodeva Ambruāzam Volāram kopā ar citām tematiski saistītām gleznām, kas bija nosūtītas iepriekš. Tās tika izstādītas Volāra galerijā no 1898. gada novembra līdz decembrim.[9] Izstāde guva panākumus, lai arī D'où Venons Nous? saņēma pretrunīgas atsauksmes. Kritiķis Andrē Fontēna no Mercure de France pauda cieņu pret darbu, bet domāja, ka alegorija nebūtu saprotama, ja nebūtu uzrakstīta, un gleznu nelabvēlīgi salīdzināja ar nesen mirušā Pjēra Pivē de Šavana freskām. Volārs citus darbus no Monfreida jau bija iegādājies kā komplektu par 1000 frankiem (Gogēns, to uzzinājis, ārkārtīgi dusmojās),[10] bet atturējās no lielākā monumentālā darba iegādes.
Rakstnieks Pols Moriss divus gadus vēlāk mēģināja radīt ziedojumu vākšanas kampaņu, lai gleznu iegādātos un nodotu to valstij. Lai palīdzētu šai iniciatīvai, Gogēns izveidoja detalizētu aprakstu par darbu. Kampaņā tomēr līdzekļus savākt neizdevās. Galu galā Volārs 1901. gadā pārdeva gleznu par 2500 frankiem (apmēram 10 000 ASV dolāru 2000. gadā) Gabrielam Frizo, no kuriem Volāra komisija, iespējams, bija pat 500 franku.[11]
Vēlāk glezna tika pārdota vairākiem citiem Parīzes un Eiropas tirgoņiem un kolekcionāriem, līdz to 1936. gadā iegādājās Marijas Harimenas galerija Ņujorkā. 1936. gada 16. aprīlī to no galerijas iegādājās Bostonas tēlotājmākslas muzejs.[3]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ https://beckchris.wordpress.com/visual-arts/best-works-of-art-of-all-time-the-critics-picks/; Make Lists, Not War.
- ↑ https://beckchris.wordpress.com/visual-arts/art-history-101-part-iv-1800-present/; Make Lists, Not War; pārbaudes datums: jūnijs 2020.
- ↑ 3,0 3,1 Where Do We Come From? What Are We? Where Are We Going?, Museum of Fine Arts, Boston. Retrieved 23 February 2015.
- ↑ Gayford pp. 99-100
- ↑ Stuckey p. 129
- ↑ Mathews p. 225-6
- ↑ Thomson p. 194
- ↑ Boime p. 143
- ↑ «Gauguin - Tahiti, The Workshop of the Tropics». musee-orsay.fr. Musée d'Orsay.
- ↑ Mathews p. 229
- ↑ Thomson pp. 198-200
Bibliogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Boime, Albert. (2008) Revelation of Modernism: Responses to the Cultural Crisis in Fin-de-Siécle. University of Missouri Press, ISBN 9780826266255
- Gayford, Martin. (2006) The Yellow House: Van Gogh, Gauguin, and Nine Turbulent Weeks in Arles, London: Penguin Books, ISBN 0-670-91497-5.
- Mathews, Nancy Mowll (2001). Paul Gauguin, an Erotic Life. New Haven, Connecticut: Yale University Press, ISBN 0-300-09109-5
- Stuckey, Charles. "Gauguin Inside Art" in Eric M. Zafran. Ed., Gauguin's Nirvana: Painters at Le Pouldu 1889-90. New Haven: Wadsworth Atheneum Museum of Art, Hartford in association with Yale University Press, 2001, ISBN 0300089546.
- Thomson, Belinda (1987). Gauguin. London: Thames and Hudson. ISBN 0-500-20220-6.
- Rewald, John (1956; revised 1978). History of Post-Impressionism: From Van Gogh to Gauguin, London: Secker & Warburg.
- Rewald, John. (1946) History of Impressionism.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: No kurienes mēs nākam? Kas mēs esam? Kurp mēs ejam?.
|