Liturģija

Vikipēdijas lapa
Bīskaps dievišķās liturģijas laikā Prešovā, Slovākijā.

Liturģija (grieķu: λειτουργία) ir ierasti publiski pasākumi, ko praktizē reliģiska grupa pēc savas ticības, likumiem un tradīcijas.

Liturģija ir komunāla atbilde svētajam, izrādot uzslavu, pateicību, pielūgsmi un nožēlu. Īpaši liturģijas rituāli tiek veikti, saskaroties ar nozīmīgiem notikumiem dzīvē, piemēram, piedzimšanu, pieaugšanu, laulībām un nāvi. Šādos gadījumos tā tiek veidota saikne ar dievišķo, kā arī citiem kopienas pārstāvjiem. Par liturģijas aktivitātēm ir uzskatāms gan ģērbšanās stils, gan ēdiena pagatavošanas veids, gan kosmētikas lietošana, gan citas higiēnas prakses.

Dažas no pazīstamākajām reliģijām, kurās liturģijai ir nozīmīga loma, ir budisms, jūdaisms un kristietība. Kristietībā liturģija ir garīdznieka vadīta dievkalpojuma daļa, kurā lasa lūgšanas, evaņģēlija tekstu, dzied garīgas dziesmas, upurē vīnu un maizi.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu literārās valodas vārdnīca. 1.–8. Rīga, Zinātne, 1972.–1996.