Nodosarioidejas
| Nodosarioidejas Nodosarioidea Ehrenberg, 1838 | |
|---|---|
 Nodosarioideja Laevidentalina elegans. | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Rhizaria |
| Tips | Foraminīferas (Foraminifera) |
| Klase | Nodosariātas (Nodosariata) |
| Apakšklase | Nodosariānas (Nodosariana) |
| Kārta | Nodosariīdas (Nodosariida) |
| Apakškārta | Nodosariina |
| Virsdzimta | Nodosarioidejas (Nodosarioidea) |
| Sinonīmi | |
| Nodosariacea, Nodosariidea u.c. | |
| Iedalījums | |
 Nodosarioidejas Vikikrātuvē | |
Nodosarioidejas (Nodosarioidea) ir foraminīferu virsdzimta, kas pārstāv pārsvarā brīvi peldošas formas (retos gadījumos pieaugošas formas). 1945. gadā austriešu paleontologs Martins Glesners izdalīja virsdzimtu Lagenidea. 1957. gadā dāņu paleontologs Aksels Nērvangs, pamatojoties uz Ērenberga izveidoto Nodosarina dzimtu, virsdzimtu nosauca par Nodosariidea. 1988. gadā Alfrēds Lēblihs un Helēna Tappana Nodosariacea virsdzimtu piedēvēja Ērenbergam. Ģeohronoloģiski nodosarioidejas ir zināmas no vēlā triasa perioda (pēc citiem datiem no perma) līdz mūsdienām.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čaula veidota no smalki perforēta kalcīta. Kameras izvietotas pārsvarā uniseriāli. Retāk var būt biseriālas, plakani spirāliskas vai vītņveida spirāliskas kameras. Reizēm var būt vienkameru čaulas. Sieniņas veido primārais kalcīta slānis (primārā laminācija) uz kura augšanas procesā uzgulsnējas sekundārais slānis (sekundārā laminācija).[1] Savukārt, starpsienas veidotas tikai no viena, primārā, kalcīta slāņa. Atvere izvietota termināli.[2]
Sistemātika
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Nodosarioideju virsdzimtas dalījums dzimtās:[3]:
- virsdzimta: Nodosarioidea Ehrenberg, 1838
- dzimta: Chrysalogoniidae Mikhalevich, 1993 †
- dzimta: Glandulonodosariidae Silvestri, 1901 †
- dzimta: Ichthyolariidae Loeblich & Tappan, 1986 †
- dzimta: Lagenidae Reuss, 1862
- dzimta: Nodosariidae Ehrenberg, 1838
- dzimta: Pachyphloiidae Loeblich & Tappan, 1984 †
(†) - izmirušu organismu grupa.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Loeblich, A. R.; Tappan, H. (1988). Foraminiferal Genera and their Classification. Van Nostrand Reinhold Company, New York. 394 lpp. ISBN 0-442-25937-9
- ↑ Подобина В.М. Фораминиферы и биостратиграфия верхнего мела Западной Сибири. Томск: НТЛ, 2000. 388 с, 155. lpp.
- ↑ World Foraminifera Database