Novgorodas kodekss

Vikipēdijas lapa
Novgorodas kodeksa pirmā lapa, 1010. gads

Novgorodas kodekss (arī Novgorodas Psalmi, saskaņā ar vislabāk salasāmo tekstu) ir vecākā zināmā senās Krievijas grāmata (atrasta Veļikijnovgorodā jeb Novgorodā 2000. gadā). Tajā ir pilns 75. un 76. psalmu teksts un daļa no 67. psalma, kas pierakstīti senslāvu valodā. Iekļauj sevī slēptus, izdzēstus tekstus, kas tiek datēti ar 999. gadu.

Sastāv no liepkoka plāksnēm ar četrām lappusēm (vaskotām tāfelītēm — cerām), uz kurām rakstīts ar stilusu. Saskaņā ar stratigrāfiskajiem, radioloģiskajiem un paleogrāfiskajiem datiem, vaska kodekss tika izmantots XI gadsimta pirmajā ceturksnī un, iespējams, kopš X gadsimta pēdējiem gadiem, tā kā tas ir vairākus gadu desmitus vecāks nekā Ostromirova evaņģēlijs, kas tika uzskatīts par vecāko grāmatu Krievijā ar precīzi noteiktu uzrakstīšanas datumu 1056.—1057. gados.

Atklāšanas vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1. lappuse no Novgorodas kodeksa galvenā teksta. 75. psalma sākums

Kopš 1973. gada Novgorodas arheoloģiskās ekspedīcijas darbs akadēmiķa V. Jaņina vadībā tika koncentrēts uz Troickas izrakumu vietu, ko tā sauc pēc tuvējās viduslaiku baznīcas nosaukuma, senpilsētas Ļudinas ("Ļaužu") daļā gandrīz 6000 m2 lielā iecirknī. Izrakumu teritorijā tika atklātas 46 ēkas,[1] to skaitā turīgu ļaužu mājas un tiesas nams ar pilsētas mantnīcu. Gandrīz visi šeit atrastie teksti bija rakstīti uz bērza tāss, vaska plāksnītes bija ļoti retas un maz informatīvas.[2] 2000. gada 13. jūlijā tur XI gadsimta pirmā ceturkšņa slāņos tika atrastas trīs liepkoka plāksnītes 19×15×1 cm lielumā. Katrai plāksnītei ir taisnstūrveida padziļinājums (15×11,5 cm), kas piepildīts ar vasku, vidējai no tām šādi izgriezumi ir abās pusēs. Plāksnītēm ir atveres malās, kurās ievietotas koka tapas, lai tās savienotu vienā komplektā. Tādējādi koka grāmatā bija četras vaska lappuses jeb ceras. Pirmās un pēdējās plāksnītes ārējās puses pildīja kodeksa vāka funkciju.

Ceras labi saglabājās, pateicoties purvainajai vietai, kurā tās atradās apmēram 1000 gadus. Plāksnītes pilnībā piesūcās ar mitrumu, tāpēc tām nebija piekļuves skābeklim un rezultātā nebija apstākļu, kas ļautu mikroorganismiem izraisīt pūšanas procesu.[3]

Apraksts un saturs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Novgorodas kodeksa (Psalmu) datēšanu galvenokārt nosaka fakts, ka tas atrasts 30 cm zem guļbūves un pusmetra attālumā no tās malas, kas deva ticamu dendrohronoloģisko 1036. gadu. Tā tiek uzskatīta par augšējo robežu iespējamajam laikam, kad plāksnītes nokļuva zemē. Daudzmaz droši var uzskatīt Krievijas kristīšanu 988. gadā par zemāko hronoloģisko robežu kodeksa izveidei. Upsālas Universitātē tika veikta vaskā esošā oglekļa radioloģiskā analīze, kas ar 84% varbūtību norādīja uz 1015. gadu ± 35 gadiem. Dokumenta tekstā ir autora datējums, kurš nosauc 6507. gadu no pasaules radīšanas, tas ir, 999. gadu pēc mūsdienu kalendāra.

Pašreizējais statuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrāki no slāvu dokumentiem ir tikai daži no senajiem bulgāru un horvātu uzrakstiem X gadsimtā, bet tos nevar klasificēt kā grāmatas. Novgorodas Kodekss ir agrākais zināmais rakstu piemineklis baznīcas slāvu valodas krieviskajam variantam un senākā Krievijas grāmata, kas sasniegusi mūsu laikus.

Grāmatas primāro atjaunošanu veica V. Povetkins.[2] Pašlaik Kodekss tiek glabāts un izstādīts Veļikijnovgorodas muzejā.

Psalmi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz paša kodeksa vaska saglabājušies 75. un 76. psalmi, kā arī neliela daļa no 67. psalma. Tas ir tā dēvētais „galvenais teksts” Novgorodas kodeksā, saskaņā ar kuru dokumentu bieži sauc par Novgorodas Psalmiem vai Novgorodas Psalmu grāmatu. Šis teksts ir viegli lasāms un nekavējoties kļuva pieejams studijām. "Kodeksa" tulkojuma valoda pamatā ir pareiza vecslāvu valoda, bet ar nelielām kļūdām dažu patskaņu — "jusu" rakstībā, kas norāda uz rakstītāja izcelsmi no Krievzemes slāviem.[4] Saskaņā ar A. Soboļevu, paleogrāfiski un ortogrāfiski teksts ir tuvs uzrakstiem uz X—XI gadsimta svina amuletiem no ziemeļaustrumu Bulgārijas un Rumānijas teritorijas, bet tekstoloģiski tulkojums atspoguļo nedaudz atšķirīgu tradīciju no vecākajiem pie mums nonākušajiem, senslāvu Sinaja psalmiem, un parāda lielāku tuvību sengrieķu oriģinālam.[5] Jautājums par šīs tradīcijas izcelsmi ir strīdīgs, bet ticami, ka tā bija par aizsākumu tam psalmu tekstam, kas parādās vēlākos austrumslāvu izcelsmes pieminekļos. "Psalmu" teksts (tāpat kā slēptie teksti) ir rakstīts saskaņā ar tā saukto viena jera sistēmu , kurā ь burta vietā tiek izmantots ъ.

Attiecībā uz dokumenta lingvistiskajām iezīmēm "Kodeksa" teksti ir visvairāk atklājoši, jo slēptajos tekstos daudzi burti (no kuru interpretācijas ir atkarīga tās vai citas valodas parādības klātbūtne) ir neskaidri.

Slēptie teksti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Papildus galvenajam tekstam, A. Zaļizņaks paziņoja par iepriekšējo ("slēpto") tekstu rekonstrukciju pēc stilusa iespiedumiem un skrāpējumiem uz koka dēlīšiem zem vaska. Pēc viņa teiktā, šo tekstu atjaunošanas problēma galvenokārt ir saistīta ar to, ka ļoti vāji desmitiem tūkstošu burtu nospiedumi ir pārklājuši viens otru, un tie ir grūti atšķirami no nejaušām skrambām un plaisām kokā. (Zaļizņaks to nosauca par "hiperpalimpsestu").

Daži zinātnieki (K. Stančevs, D. Bulaņins) pauda šaubas par slēpto tekstu pastāvēšanas iespēju un to izlasīšanas iespēju.[6][7]

Starp šiem tekstiem ir izlasīts nodzēsts uzraksts, kurā teikts, ka 999. gadā mūks Isākijs ticis iecelts par priesteri Suzdaļas Sv. Aleksandra Armēņa baznīcā.[8] Zaļizņaka uzskatā, mūks Isākijs bija Novgorodas kodeksa autors un piederēja ķecerīgam reliģiskam virzienam.[8]

Līdz 2004. gadam Zaļizņaks atjaunoja šādus slēptos tekstus:

  • daudzus psalmus, kas rakstīti vairākkārt;
  • Jāņa Atklāsmes grāmatas ("Apokalipses") sākums;
  • Jāņa Zeltamutes traktāta "Par jaunavību" tulkojuma sākums (šī teksta slāvu tulkojums vēl nebija zināms);
  • alfabēta pareizrakstības kopums divās versijās:saīsinātais (а б в г д е ж ѕ з и ї к л м н о п р с т ѹ ф х ц ч ш щ ѿ) un pilnais (а б в г д е ж ѕ з и ї к л м н о п р с т ѹ ф х ц ч ш щ ѿ ъ ѣ ѫ ѭ ю ꙗ ѧ ѿ), kā arī ar burtu nosaukšanu pēc alfabēta (азъ бѹкы вѣдѣ глаголи...);
  • tetraloģija “No pagānisma līdz Kristum” (Zalizņaka dotais nosacīts nosaukums): līdz šim nezināmi teksti „Mozus likums”, “Atslābinošie un naidu ceļošie”, “Erceņģelis Gabriels”, „Jēzus Kristus likums”;
  • nezināma teksta fragments “Par mūsu Glābēja Jēzus Kristus slēpto baznīcu Mirlikas Lāodikejā, un mūsu Kunga Jēzus Kristus Lāodikijas lūgšanu”;
  • nezināma teksta fragmentu „Apustuļa Pāvila teika par Mozus slepeno citātu grāmatu…”;
  • nezināma teksta fragmentu „Par grēku piedošanu norādījums no Aleksandra no Lāodikiešu dzimtas ...”;
  • nezināma teksta fragmentu "Garīgā pamācība dēlam no tēva un mātes";
  • Ieraksts "Въ лѣто ҂ѕ҃ф҃з҃ азъ мънихъ исаакии поставленъ попомъ въ сѹжъдали въ цръкъве свѧтаго александра арменина" ("6507. [t.i, 999.] gadā, es, mūks Isākijs, kļuvu par priesteri Suzdaļā Sv. Aleksandra Armēņa baznīcā...."); šī kombinācija ҂ѕ҃ф҃з҃' (skaitlis 6507) tiek atkārtota vēl daudzas reizes kodeksa malās, tāpēc var domāt, ka rakstītājs ir tas pats mūks Isākijs, jo vairāk tādēļ, ka viņa valodā nav manāmas Novgorodai tipiskās pazīmes.[2] Tā kā tolaik ne Novgorodā, ne Kijivas Krievzemē vēl nebija klosteru, kur kļūt par mūku,[3] domā, ka Isākijs pēc Krievzemes kristīšanas varētu būt nosūtīts to izdarīt uz kādu no senāk kristītajām zemēm,[3] un biežās norādes uz Trāķiju, kā arī norādes uz Lāodikeju, ko par simbolu uzskatīja bogomiliem radniecīgās ķeceru kustības, radījušas hipotēzi par to, ka Isākijs varētu būt bijis iestājies mūku kārtā tur.

Līdz šim nezināmu darbu klātbūtne starp Novgorodas kodeksa “slēptajiem tekstiem” skaidrojama ar to, ka rakstītājs piederēja kristīgajai kopienai (iespējams, ka duālistiskai, tuvai bogomiliem), kuru uzvarējusī kristīgā („katoļu”, “universālā”, “savācošā”) baznīca pasludināja par ķecerīgu, tā ka šie teksti pēc sektas apspiešanas vairs netika pārrakstīti, un kristīgā baznīca no vēsturiskās atmiņas izdzēsa gandrīz visas šīs ķecerības pastāvēšanas pēdas. Īpaši raksturīgs ir fragments no "Garīgās pamācības dēlam no tēva un mātes", kurā vēstīts, ka pasaule ir tāda pilsēta, kurā izslēdz no baznīcas: ķecerus, nesaprātīgos, nepadevīgos, bezgrēcīgos, nevainīgos, nesalaužamos, tos, kuri nav pelnījuši šādu sodu vai atstumtību, cilvēkus ar tīru ticību, uzslavas un slavas cienīgos un tos, kuri neatsakās patiesās ticības Kristum. Oriģinālajā tekstā:

…Миръ естъ градъ въ немъ же отълѫчаѭтъ отъ цръкъве еретикы.

Миръ естъ градъ въ немъ же отълѫчаѭтъ отъ цръкъве чловѣкы неразѹмъны.
Миръ естъ градъ въ немъ же отълѫчаѭтъ отъ цръкъве чловѣкы непокоривы.
Миръ естъ градъ въ немъ же отълѫчаѭтъ отъ цръкъве чловѣкы непорочъны.
Миръ естъ градъ въ немъ же отълѫчаѭтъ отъ цръкъве чловѣкы невиновъны.
Миръ естъ градъ въ немъ же отълѫчаѭтъ отъ цръкъве чловѣкы непрѣломъны.
Миръ естъ градъ въ немъ же отълѫчаѭтъ отъ цръкъве чловѣкы недостоины такоѩ кары.
Миръ естъ градъ въ немъ же отълѫчаѭтъ отъ цръкъве чловѣкы недостойны такого отълѫчения.
Миръ естъ градъ въ немъ же отълѫчаѭтъ отъ цръкъве чловѣкы прѣчистыѩ вѣры.
Миръ естъ градъ въ немъ же отълѫчаѭтъ отъ цръкъве чловѣкы достоины хвалы.
Миръ естъ градъ въ немъ же отълѫчаѭтъ отъ цръкъве чловѣкы достоины прославления.

Миръ естъ градъ въ немъ же отълѫчаѭтъ отъ цръкъве чловѣкы неотъстѫпъны отъ правыѩ вѣры х҃совы.

Pastāv arī A. Aleksejeva versija, ka šīs grāmatas slēptie teksti (vai vismaz to daļa) nav saistīti ar nopietnu ideoloģiju, bet ir īpaša literāra spēle, kuras piemēri ir pazīstami no Rietumeiropas klosteru rakstīšanas kultūras (latīņu: joca monachorum). Šādā gadījumā, pēc versijas autora domām, vajadzētu runāt par ļoti augstu slāvu grāmatu kultūras līmeni, kas būtu spējīga uz šādām spēlēm.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ Янин В. Л., Рыбина Е. А., Хорошев А. С., Сорокин А. Н., Покровская Л. В. Исследования в Людином конце Великого Новгорода в 2000 г. В кн.: Археологические открытия 2001 года. М., 2002.
  2. ↑ 2,0 2,1 2,2 Д. Бутрин: Град, в котором читают книги (2015)
  3. ↑ 3,0 3,1 3,2 Новгородская псалтырь начала XI века — древнейшая книга Руси. Вестник Российской академии наук. Т. 71. — 2001. — № 3. — С. 202—209.
  4. ↑ «А. Ваганов: Новгородская псалтырь — древнейшая книга Руси». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 25. martā. Skatīts: 2019. gada 25. martā.
  5. ↑ * Соболев, А. Новгородская псалтырь XI века и её антиграф // Вопросы языкознания. — 2003. — С. 113—143.
  6. ↑ Stančevs K. Par Novgorodas Psalmiem uz vaska, kas atrasti 2000. gadā // Russica Romana. — Pisa, Roma, 2004. № 11. — S.
  7. ↑ DM Bulanin Piezīmes // Franklins S. Rakstība, sabiedrība un kultūra senajā Krievijā (ap 950.—1300. gadiem). — SPb.: D. Bulaņins, 2010. — 93. lpp. 129.
  8. ↑ 8,0 8,1 Зализняк, Андрей: Проблемы изучения Новгородского кодекса XI века, найденного в 2000 г. — Славянское языкознание. XIII Международный съезд славистов. Любляна, 2003 г. Доклады российской делегации 190—212. lpp.

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Алексеев, А. А. О новгородских вощёных дощечках начала XI в. / А. А. Алексеев // Русский язык в научном освещении. — 2004. — № 2 (8). — С. 203—208.
  • Бобрик, М. А. «Закон Моисеев» из Новгородского кодекса : материалы к комментарию / Russian Linguistics. International Journal for the Study of the Russian Language. Vol. 28. — Dordrecht, 2004. — Issue 1 (February). — P. 43—71.
  • Зализняк, А. А. Азъ архангѣлъ Гавриилъ пишѭ молитвѫ Русистика · Славистика · Лингвистика. Festschrift für Werner Lehfeldt zum 60. Geburtstag. — München, 2003. — С. 296—09.
  • Зализняк, А. А. Древнейшая кириллическая азбука. Вопросы языкознания. — 2003. — № 2. — С. 3—31.
  • Зализняк, А. А. Лексика «Тетралогии» из Новгородского кодекса. Russian Linguistics. International Journal for the Study of the Russian Language. Vol. 28. — Dordrecht, 2004. — Issue 1 (February). — P. 1—28.
  • Зализняк, А. А. Тетралогия «От язычества к Христу» из Новгородского кодекса XI века // Русский язык в научном освещении. — № 2 (4), 2002. — С. 35—56.
  • Станчев, К. По поводу Новгородской Псалтыри на воске, найденной в 2000 году // Russica Romana. — Pisa ; Roma, 2004. — Anno 11. — P. 185—198.
  • Толстая, С. М. Структура текста «Тетралогии» из Новгородского кодекса // Russian Linguistics. International Journal for the Study of the Russian Language. Vol. 28. — Dordrecht, 2004. — Issue 1 (February). — P. 29—41.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Novgorodas_kodekss&oldid=3864179"