Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu (1262)

Livonijas konfederācijas karte 13. gadsimta vidū. Novgorodas karaspēks iebruka Tērbatas bīskapam pakļautajās igauņu zemēs

Novgorodas krievu karagājiens uz Tērbatu notika Lietuvas-Livonijas kara (1262—1282) laikā, kas notika vienlaicīgi ar Mindauga karagājienu uz Cēsīm.

Atskaņu hronikas vēstījums

Lietuvas ķēniņš Mindaugs 1262. gadā lauza savienību ar Livonijas ordeni un vienojās ar lielkņazu Aleksandru Ņevski par militāru sadarbību.

Kad Zelta Ordas vasaļu Novgorodas, Pleskavas un Vitebskas kņazu vadītais krievu kņazistu karaspēks lielkņaza Aleksandra dēla Dmitrija vadībā iebruka Tērbatas bīskapijas zemēs, Livonijas mestrs Verners fon Breithauzens sūtīja bīskapam palīgā ordeņa bruņiniekus. Tikmēr iebrucēji sakāva vietējo karaspēku un uzbruka Tērbatas pilskalnam. Krievi nodedzināja visu pilsētu līdz pamatiem, bet bīskaps līdz ar domkungiem un karadraudzi patvērās pilī, kuru bija uzcēlis pirmais Tērbatas bīskaps Hermanis fon Bukshēvdens.

Kad palīgā ieradās ordeņa brāļi, tie ar bultām apšaudīja krievu karavīrus, kas bija aplenkuši pili. Pils aizstāvji no jauna ķērās pēc ieročiem. Lai gan krievu "strēlnieki pretī šāva, bet bultas tomēr viņus pļāva, tādēļ tie uzbrukumu beidza. Ar gūstekņiem un mantām steidza tie savā zemē atgriezties."

Kad Tērbatā citā rītā ieradās ordeņa mestrs ar karaspēku, "viņš bija gauži noskumis, ka krievu bars tā pamucis."

Skatīt arī

• Livonijas krusta kari