Nīderlandes Austrumindija (nīderlandiešu: Nederlands-Indië), arī Holandes Austrumindija, bija Nīderlandes Karalistes kolonija Dienvidaustrumāzijā no 1800. līdz 1949. gadam, mūsdienu Indonēzijas teritorijā. No 1603. līdz 1800. gadam šī teritorija kalpoja kā Nīderlandes Austrumindijas kompānijas tirdzniecības punkts, un de facto bija Nīderlandes Republikas kolonija. Nīderlandes Austrumindijas administratīvais centrs bija Batāvija (mūsdienās Džakarta). Otrā pasaules kara laikā, no 1942. līdz 1945. gadam, Nīderlandes Austrumindiju okupēja Japānas Impērija, bet no 1945. līdz 1949. gadam norisinājās Indonēzijas neatkarības karš, kura rezultātā Nīderlandes Austrumindija beidza pastāvēt un izveidojās Indonēzijas valsts. No 1949. līdz 1962. gadam vēl pastāvēja Nīderlandes Jaungvineja, kas bija daļēja Nīderlandes Austrumindijas pēctece.