Odesas vēstures un novadpētniecības muzejs

Odesas vēstures un novadpētniecības muzejs
Odesas vēstures un novadpētniecības muzejs
	Одеський історико-краєзнавчий музей
	Ieeja muzejā
Dibināts	1956. gada 6. maijs
Atrašanās vieta	Havanna iela 4, Odesa, Ukraina
Koordinātas	46°29′11″N 30°44′09″E / 46.48639°N 30.73583°EKoordinātas: 46°29′11″N 30°44′09″E / 46.48639°N 30.73583°E
Mājaslapa	www.history.odessa.ua

Odesas vēstures un novadpētniecības muzejs (ukraiņu: Одеський історико-краєзнавчий музей), ir muzejs Odesā, Ukrainā, kas veltīts Odesas apgabala vēsturei.^[1]

Vēsture

Pirmo reizi muzeja ekspozīcija šeit tika izvietota 1948. gadā. Tā bija izstāde "Odesas varonīgā aizsardzība", uz kuras pamata vēlāk tika izveidots Republikas Odesas aizsardzības muzejs.

1956. gada 6. maijā tika atvērts Odesas Valsts novadpētniecības muzejs.^[2] Tas tika izveidots, balstoties uz Odesas Aizsardzības muzeja un Odesas reģionālā novadpētniecības muzeja fondiem. Dokumenti, iespieddarbi, lietišķās un tēlotājmākslas priekšmeti, 17.-19. gadsimta numismātikas kolekcijas, kas saistītas ar pilsētas un reģiona vēsturi un savulaik bija iekļautas Odesas Vēstures un senlietu biedrības muzeja krājumos, Grāmatu muzejs, Vecās Odesas muzejs un daži citi kļuva par viņa fondu sastāvdaļu.

Uz 1983. gadu ekspozīcijas telpu izmērs bija 160 m² un tajā apskatei bija izlikti 484 eksponāti. Saskaņā ar tālaika prasībām, 60-70% eksponātu bija jāattiecas uz padomju laiku.^[3]

1983. gadā muzejs tika slēgts kapitālremontam, kas ilga vienpadsmit gadus. Tā rezultātā ar Odesas mākslas un restaurācijas darbnīcu pūlēm savrupmājas greznie interjeri tika atjaunoti to sākotnējā formā.

Ēka

Muzejs atrodas pilsētas centrā, greznā savrupmājā Havanna ("Ostas") ielā 4. Savrupmāju 1876. gadā uzcēla Odesas arhitekts Fēlikss Gonsjorovskis vienam no lielākajiem pilsētas rūpniecības un tirdzniecības elites pārstāvjiem Aleksandram Novikovam. Novikovs bija Odesas tirgotāja Iļjas Novikova mazdēls, 1806. gadā dibinātās virvju rūpnīcas īpašnieks. Divstāvu savrupmājas arhitektūra, tāpat kā Fēliksa Gonsjorovska iepriekšējos darbos, ir balstīta uz vēlās renesanses stilu, ar rakstu un motīvu variācijām, kas aizgūtas no Itālijas arhitektūras mantojuma.

Līdz 1899. gadam savrupmāja Odesā bija pazīstama kā "Novikova nams", bet 20. gadsimta sākumā to iegādājās pilsēta. 1907. gadā māja tika iznomāta Odesas Komercpalātai. Pēc 1917. gada oktobra māja bieži mainīja īpašniekus; to izmantoja kā klubu, bibliotēku un klasi. Pagrabs un daļa no pirmā stāva telpām tika izmantoti kā dzīvoklis.

Kolekcijas

Muzeja kolekcijā ir aptuveni 120 000 eksponātu, un tas tiek uzskatīts par vienu no labākajiem Ukrainā. Tajā iekļauti: Katrīnas II, Grigorija Potjomkina, Aleksandra Suvorova, Platona Zubova, Mihaila Kutuzova, Hosē de Ribasa, Luija Aleksandra Andro de Lanžerona parakstīti dokumenti;^[2] Odesai reprezentatīvu ēku arhitektūras un inženiertehniskie projekti; Odesas mākslinieku grafikas un gleznas; A. Moklakovska, E. Bukovecka, H. Kuzņecova, G. Čestahovska, D. Kraiņeva 18.—20. gadsimta sākuma portreti; ikonu, ieroču un sadzīves priekšmetu kolekcija, numismātikas un kartogrāfiskais materiāls.

Muzejam ir vairākas pastāvīgas izstādes: "Vecā Odesa", "Odesa un Otrā pasaules kara beigas, 1941—1945", "Muzeja kolekcijas ieroči", "Ukrainas stepe" (šī pēdējā atrodas blakus esošajā Lanžeronivska ielā, 24a). Muzejam 2010. gadā administratīvi bija pakļauts Bolhradas vēstures un novadpētniecības muzejs, Odesas muzejs "Filiki eterija", kas veltīts 19. gadsimta sākuma grieķu pretosmaņu biedrībai, Odesas aizsardzības memoriāls (411. krasta aizsardzības baterija), dabas nodaļa.^[2]

Muzeju katru gadu apmeklē vairāk nekā 120 000 cilvēku (2010. gada dati).^[2]