Okazionisms
Okazionisms ir filozofiska doktrīna par cēloņsakarību, kas saka, ka radītās substances nevar būt efektīvi notikumu cēloņi. Tā vietā tiek uzskatīts, ka visus notikumus izraisījis tieši Dievs. (Saistīts jēdziens, ko sauc par "gadījuma cēloņsakarību", arī noliedz efektīvas cēloņsakarības saikni starp ikdienišķiem notikumiem, taču var atšķirties attiecībā uz patiesā cēloņa identitāti, kas tos aizstāj.[1])
Doktrīna nosaka, ka efektīvas cēloņsakarības ilūzija starp ikdienišķiem notikumiem rodas no tā, ka Dievs ir izraisījis vienu notikumu pēc otra. Tomēr starp abiem nav vajadzīgās saiknes: nav tā, ka pirmais notikums liek Dievam izraisīt otro notikumu: drīzāk Dievs vispirms izraisa vienu un pēc tam izraisa otru.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Steven Nadler, 'The Occasionalism of Louis de la Forge', in Nadler (ed.), Causation in Early Modern Philosophy (University Park, PA: Pennsylvania State University Press, 1993), 57—73; Nadler, 'Descartes and Occasional Causation', British Journal for the History of Philosophy, 2 (1994) 35—54.
 | Šis ar filozofiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |