Olģerts Rozītis
| ||||||||||||||
Olģerts Rozītis (1912—1984) bija Latvijas diplomāts un rakstnieks. "Londonas Avīzes" dibinātājs un pirmais redaktors (1942—1947). Latviešu preses biedrības Austrālijas kopas priekšsēdētājs, Latviešu rakstnieku apvienības biedrs. Literāros sacerējumus publicējis latviešu presē un izdevis krājumos "Pavedieni" (1966), "Mežā" (1982).
Dzīves gājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dzimis 1912. gada 2. jūlijā Pēterburgā latviešu izcelsmes Krievijas impērijas virsnieka Rūdolfa Rozīša un viņa sievas Emīras, dzimušas Zeiboltes, ģimenē. 1917. gadā kopā ar vecākiem pārcēlās uz Latviju. Mācījās Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijā. Studēja Latvijas Universitātes Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē, ko 1935. gadā beidza ar jurisprudences maģistra grādu. Vienlaikus beidza arī Angļu valodas institūtu.
No 1935. gada jūlija bija Latvijas Ārlietu ministrijas Saimniecības un finanšu nodaļas ārštata darbinieks. Pēc dienesta Latvijas armijā (1936—1937) strādāja par Ārlietu ministrija sekretāra palīga v.i., no 1938. gada februāra bija III šķ. sekretārs sūtniecībā Londonā. Pēc Latvijas okupācijas 1940. gada oktobrī atbrīvots no amata ārlietu resora likvidācijas dēļ. Nepakļāvās Latvijas PSR valdības rīkojumiem un turpināja strādāt Latvijas sūtniecībā Londonā, vēlāk iecelts par I šķiras sekretāru. Piedalījās LNPL dibināšanā, bija tās padomes priekšsēdētājs (1941). Vienlaikus bija "Londonas Avīzes" dibinātājs un pirmais redaktors (1942—1947).
Pēc Otrā pasaules kara beigām kārtojis latviešu bēgļu sociālās apgādes lietas Lielbritānijas valsts institūcijās. 1951. gada decembrī iecelts par kancelejas vadītāju Latvijas goda konsulātā Sidnejā (ar sēdekli Melburnā). Pēc goda konsulāta Sidnejā slēgšanas darbojās Latvijas goda konsulātā Melburnā (1958—1984), līdztekus strādāja par skolotāju Melburnas latviešu skolās un sevišķo uzdevumu padomnieku Kristīgo brāļu koledžā. 1973. gadā beidza studijas Melburnas universitātes Tiesību zinātņu fakultātē.
Miris 1984. gada 23. martā Kjū pie Melburnas Austrālijā.[1] Atstājis nepublicētu romānu "Spirāles", kā arī daudzus īsprozas darbus.
Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc apziņas plūsmas principiem veidotas miniatūras sakopotas krājumā "Pavedieni" (1966), kur abstrakti prātojumi mijas ar spilgtiem bērnības atmiņu fragmentiem, un stāstu "Mežā" (1982). Darbi publicēti laikrakstos "Austrālijas Latvietis", "Latvija", žurnālos "Ceļa Zīmes", "Jaunā Gaita".[2]
- Pavedieni. Sidneja: Salas apgāds, 1966
- Mežā. Lakemba : Iekari, 1982
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ AustLit database
- ↑ [1][novecojusi saite] L. Kangere B. Oļģerts Rozītis. Brīvība, 1984, 4.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Olģerts Rozītis. Asociatīva metode dzejas baudīšanā Jaunā Gaita nr. 45/46, 1964
- Olģerts Rozītis. NEZIŅA UN TOMĒR ZIŅA (Vēl viens triptichs) Jaunā Gaita nr. 124, 1979
- Olģerts Rozītis. MUTATIS MUTANDIS (Triptichs) Jaunā Gaita nr. 133 (2), 1981
- Olģerts Rozītis. "Viesulis". "Izdzēsti burti" (stāsti), Jaunā Gaita nr. 223, decembris 2000
- Olģerts ROZĪTIS Arhivēts 2013. gada 23. novembrī, Wayback Machine vietnē. LR Ārlietu ministrijas mājaslapā
|