Olšūnas ziedošana

Vikipēdijas lapa

Olšūnas ziedošana ir process, kurā sieviete ziedo savas olšūnas mākslīgai pavairošanai vai biomedicīnas pētījumiem. Mākslīgās pavairošanas nolūkos olšūnas ziedošana parasti ietver in vitro apaugļošanas tehnoloģijas vai in vitro fertilization (IVF) angliski, kad olšūnas tiek apaugļotas laboratorijā. Ziedotās olšūnas var sasaldēt un uzglabāt vēlākai izmantošanai. Olšūnas ziedošanā notiek trešās personas reproducēšana, kas ir daļa no mākslīgās pavairošanas tehnoloģijas (MPT) vai assisted reproductive technology (ART) angliski.

ASV American Society for Reproductive Medicine (ASRM) ir izdevusi šīs procedūras vadlīnijas, kā arī līdzīgas vadlīnijas ir izdevusi Food and Drug Administration (FDA). ASV olšūnu ziedošanas aģentūras var likumīgi izvēlēties, vai pakļauties ASRM noteikumiem, vai nē. Eiropā līdzīgas funkcijas izpilda European Society of Human Reproduction and Embryology.

Latvijā olšūnu ziedošanu regulē "Seksuālās un reproduktīvās veselības likums", kurā pastāv šādi ierobežojumi:

  • izmantot donora dzimumšūnas vai embriju komerciālos nolūkos;
  • importēt vai eksportēt donora dzimumšūnas vai embriju, ja starptautiskajos līgumos, ko apstiprinājusi Saeima, nav noteikts citādi;
  • veicot medicīnisko apaugļošanu, izvēlēties bērna dzimumu, izņemot gadījumu, kad ar dzimumu saistīta ģenētiski pārmantojama slimība;
  • implantēt sievietes organismā vienlaikus vairāk par trim apaugļotām olšūnām.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par pasaulē pirmo bērnu, kurš piedzimis no olšūnas ziedojuma, 1983. gadā ziņoja Monash IVF klīnika Austrālijā.[1] 1983. gada jūlijā Dienvidkalifornijas klīnika ziņoja par grūtniecību, kurā izmantoja olšūnas ziedojumu, un pirmais amerikāņu bērns no olšūnas ziedošanas piedzima 1984. gada 3. februārī. Procedūra tika veikta Harbor UCLA Medical Center un UCLA Los Angeles School of Medicine. Zinātnieku grupa John Buster vadībā apaugļotu olšūnu, kas tikko bija sākusi attīstīties, pārnesa no mākslīgi apaugļotās sievietes uz citu sievieti, kura dzemdēja zīdaini 38 nedēļas vēlāk. Mākslīgajā apaugļošanā izmantoja dzemdējušās sievietes vīra spermu. Zinātnieki veica 46 embrija pārstādīšanas mēģinājumus līdz divos gadījumos sekmīgi iestājās grūtniecība.[2][3][4][5]

Pirms tam neauglīgām sievietēm, neprecētiem vīriešiem un homoseksuālu vīriešu pāriem adopcija bija vienīgais veids kā kļūt par vecākiem. Progress gan IVF, gan olšūnu ziedošanā radīja augsni atklātai un vaļsirdīgai diskusijai par oocītu un embriju ziedošanu kā ierastu praksi, līdzīgu citiem ziedojumiem, piemēram, asins vai orgānu ziedojumiem. Tolaik šos paziņojumus uztvēra lielākie plašsaziņas līdzekļi un veicināja veselīgas debates un diskusijas, kas ietekmēja reproduktīvās medicīnas nākotni, izveidojot platformu turpmākajiem sasniegumiem sievietes veselības aprūpē.

Šis zinātniskais sasniegums mainīja izredzes tiem, kuri nevarēja radīt bērnus sievietes neauglības dēļ, kā arī sievietēm, kurām bija augsta ģenētisko traucējumu riska pakāpe. Līdz ar IVF attīstību attīstījās olšūnas ziedošanas procedūras. Līdzīgi kā pie IVF pacientēm olšūnas ziedošanas gadījumā donora olšūnas tagad iegūst no donora olnīcas ar ambulatoras ķirurģiskas procedūras palīdzību un tās tiek apaugļotas laboratorijā. Pēc tam embriju vai embrijus pārvieto uz recipienta sievietes dzemdi, nevis atpakaļ sievietei, kura ziedoja olšūnas. Šī procedūra dod recipienta sievietēm mehānismu, kā palikt stāvoklī un dzemdēt savu bioloģisko, bet ne ģenētisko bērnu. Gadījumos, ja recipientei nav dzemdes ir vai arī nav iespējama grūtniecība, kā homoseksuālo vīriešu pāru gadījumos tiek izmantota surogātmāte un embriji ir implantēti tās dzemdē atbilstoši ar recipientiem noslēgtam līgumam. Olšūnas ziedošanas un surogātmātes kombinācija ļāva homoseksuāliem vīriešiem, tostarp dziedātājam Eltonam Džonam un viņa partnerim, kļūt par savu bioloģisko bērnu vecākiem.[6] Oocītu un embriju ziedojumi tagad veido aptuveni 18% no ASV reģistrētajiem dzimušajiem pēc IVF.[7][8]

Šis darbs radīja cilvēka olšūnu un embriju ziedošanas tehnoloģijas pamatus, kā arī legālos un ētikas principus, ko vispārējā klīniskā prakse izmanto kopš 1980-iem gadiem.[9] ASV Centers for Disease Control (CDC) esot reģistrējuši vairāk nekā 47,000 dzīvi dzimušos pēc olšūnas ziedošanas procedūras citādi neauglīgām sievietēm, kurām jebkura cita spēkā esoša metode nedotu iespēju radīt bērnu.

Olšūnu ziedošanas juridiskais statuss un izmaksu kompensācijas modeļi ievērojami atšķiras dažādās valstīs:

  • tā var būt pilnīgi nelikumīga (piemēram, Itālijā, Vācijā, Austrijā);[10][11]
  • likumīga tikai tad, ja ziedošana notiek anonīmi un bez atlīdzības( piemēram, Francijā);[12]
  • likumīga gan anonīma, gan neanonīma, bet ir bez atlīdzības (piemēram, Kanāda);[13]
  • likumīga tikai tad, ja ir anonīma, bet olšūnas donorēm var kompensēt neērtības un izdevumus (piemēram, Spānijā, Čehijā, Dienvidāfrikā, Grieķijā);[14][15][16][17]
  • likumīga tikai tad, ja nav anonīma, bet olšūnu donores var saņemt kompensāciju (piemēram, Apvienotā Karalistē);[18] vai
  • likumīga gan anonīma, gan neanonīma, un olšūnu donores var saņemt kompensāciju (piemēram, ASV).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Egg Donation Arhivēts 2017. gada 27. februārī, Wayback Machine vietnē.". Monash IVF. Retrieved 5 November 2014.
  2. Blakeslee, Sandra (1984-02-04). "Infertile Woman Has Baby Through Embryo Transfer". The New York Times. Retrieved 2009-11-05.
  3. "HUMC - Celebrating 50 Years of Caring Arhivēts 2016. gada 3. martā, Wayback Machine vietnē.". Humc.edu. Retrieved 5 November 2014.
  4. Friedrich, Otto; Constable, Anne; Samghabadi, Raji (1984-09-10). "Medicine: A Legal, Moral, Social Nightmare". Time. Retrieved 2010-05-01.
  5. Wallis, Claudia (1984-09-10). "The New Origins of Life". TIME. Retrieved 2009-11-05.
  6. Craig, Olga (2011-01-02). "Elton John baby: "Thanks to Zacahary, gay surrogacy will become more acceptable"". The Daily Telegraph (London).
  7. "Clinic Summary Report". Sartcorsonline.com. Retrieved 5 November 2014.
  8. Richards, Sarah Elizabeth (2013-08-24). "Get Used to Embryo Adoption". TIME. Retrieved 2013-12-11.
  9. Friedrich, Otto; Constable, Anne; Samghabadi, Raji (1984-09-10). "Medicine: A Legal, Moral, Social Nightmare". Time. Retrieved 2010-05-01.
  10. Fertility treatment bans in Europe draw criticism". Fox News. 2012-04-13.
  11. Germany′s Egg Donation Prohibition Is Outdated, Experts Say - Germany - DW.DE - 12.12.2007". DW.DE. Retrieved 5 November 2014.
  12. Ce que dit la loi - Don d'ovocytes". Dondovocytes.fr. Retrieved 5 November 2014.
  13. Fertility Law Canada”. Retrieved 21 February 2016.
  14. What is egg donation?". clinicaeugin. Retrieved 5 November 2014.
  15. Legislation in the Czech republic Arhivēts 2016. gada 20. februārī, Wayback Machine vietnē.”.
  16. "How to Become an Egg Donor". Giftovlife.com. Retrieved 5 November 2014.
  17. Egg Donation in Greece”.
  18. Donation and the Law Arhivēts 2016. gada 4. martā, Wayback Machine vietnē.". Ngdt.co.uk. Retrieved 5 November 2014.