Biomedicīna
Biomedicīna ir medicīnas daļa, kas balstās uz bioloģijas, fizioloģijas un citu dabaszinātņu principu pielietošanu klīniskajā praksē. Biomedicīna dominē Rietumvalstu veselības aprūpes sistēmās un laboratoriskajā diagnostikā jau kopš 20. gadsimta sākuma, tomēr mūsdienās tiek meklētas jaunas paradigmas, piemēram, personalizētā medicīna un integratīvā medicīna.[1][2][3] Kopš 2013. gada biomedicīna, medicīnas tehnoloģijas, biofarmācija un biotehnoloģijas, tāpat kā zināšanu ietilpīga bioekonomika ir atzītas par divām (no piecām) Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas jomām.[4]
Biomedicīnas novirzieni
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- bioķīmija, šūnu bioloģija, molekulārā bioloģija;
- bioinženierija, biotehnoloģijas, nanobiotehnoloģija;
- molekulārā ģenētika, gēnu terapija, genomika, transkriptomika, proteomika, metabolomika;
- bioinformātika, sistēmbioloģija.
Biomedicīnas metodes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Bioķīmija pēta dzīvajos organismos notiekošos ķīmiskos procesus un tajos iesaistītās organiskās makromolekulas (ogļhidrātus, olbaltumvielas, lipīdus un nukleīnskābes. Molekulārā bioloģija pēta šūnu DNS, RNS un olbaltumvielu sintēzi un regulāciju ar dažādām tehnikām, piemēram, polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR), gēlu elektroforēzes, blotēšanas tehniku uz citu metožu palīdzību.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Do biomedical models of illness make for good healthcare systems? BMJ 2004; 329
- ↑ Suzanne Bennett Johnson. Medicine's paradigm shift: An opportunity for psychology. 2012, Vol 43 (8), p. 5
- ↑ George L. Engel. The Need for a New Medical Model: A Challenge for Biomedicine. Science 1977, Vol. 196, pp. 129-136
- ↑ MK sēdē izskatītas Latvijas Viedās specializācijas stratēģijas jomas un akceptēts rīcības modelis tautsaimniecības stratēģiskai attīstībai[novecojusi saite]
Ārējās sates
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|