Oolīti

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Oolītu iezis.

Oolīti (gr. ᾠόν — ola un λίθος — akmens) ir lodveida vai eliptiski minerāli veidojumi izmēros no dažiem mikrometriem līdz 15–25 mm (oolītus, kas ir lielāki par 2-5 mm sauc par pizolītiem). Tiem ir koncentriski čaulaina, vai reizēm radiāli staraina uzbūve. Parasti (bet ne vienmēr) aug ap kodolu, par kuru var kalpot smilšu graudiņš, čaulas lauska u.c. Oolīti var veidot biezas slāņkopas. Alās reizēm veidojas ļoti lieli oolīti, saukti par alu pērlēm. Oolīti var sastāvēt no kalcija karbonāta, dzelzs un mangāna oksīdiem vai citiem minerāliem. Daži oolīti veido dzelzs rūdas slāņus (pupu rūda).

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oolīti veidojas ūdenī (kā jūrās, tā arī karstajos avotos) dažādu ķīmisku procesu rezultātā, tai skaitā ar dzīvo organismu starpniecību. Tie var rasties diaģenēzes laikā vai arī citās nogulumu transformācijas stadijās, šķīdumiem cirkulējot iežu tukšumos.