Pāriet uz saturu

Dzelzsrūda

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Dzelzs rūda)
Hematīts — viena no pasaulē visizplatītākajām dzelzsrūdām

Dzelzsrūda[1] jeb dzelzs rūda ir iezis, no kura ir ekonomiski izdevīgi iegūt dzelzi. Rūdas parasti ir bagātas ar dzelzs oksīdiem, un tiem var būt tumši pelēka, spilgti dzeltena vai dziļi violeta līdz rūsgani sarkana krāsa. Pasaulē visizplatītākās dzelzsrūdas ir hematīts, limonīts, magnetīts un siderīts jeb dzelzs karbonāts.[2]

Lielākie dzelzs resursi pasaulē ir Ķīnā, Krievijā, Brazīlijā, Kanādā, Austrālijā un Indijā. Pasaulē lielākie dzelzs ražotāji no rūdas ir Ķīna, Japāna, Amerikas Savienotās Valstis, Krievija, Vācija un Brazīlija.[2] No dzelzsrūdas, to kausējot, iegūst čugunu, bet no tā — dzelzi un tēraudu.[3]

Latvijas teritorijā ir konstatēti relatīvi lieli dzelzsrūdas resursi, taču to izguve šobrīd ir ļoti dārgs process, jo tā ir atrodama ļoti dziļi pazemē (vairāk nekā 700 m dziļumā). Lielākās dzelzsrūdu iegulas (desmitiem miljardu tonnu augstvērtīgu rūdu) ir Limbažu novadā pie Staiceles un Jēkabpils novadā pie Gārsenes. Taču Latvijā arī virszemē nelielos apjomos ir sastopama dzelzsrūda — tā sauktā "purva rūda", dzelzs hidroksīdu sakopojums, ko var izmantot īpaši noturīgu minerālkrāsu izgatavošanā.[4] Purva rūda vietās, kur izplūst dzelzi saturoši pazemes ūdeņi, veidojas arī mūsdienās.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Dzelzsrūda - Valsts valodas centra izstrādātie vides zinātņu, zemes zinātņu un fiziskās ģeogrāfijas termini». Latvijas Nacionālais terminoloģijas portāls (latviešu). Skatīts: 2023-03-18.
  2. 2,0 2,1 «dzelzs». enciklopedija.lv (angļu). Skatīts: 2023-03-18.
  3. 3,0 3,1 Anita Biseniece. Ģeogrāfija 6. klasei. Rīga : Apgāds Zvaigzne ABC, SIA, 2002. 89. lpp. ISBN 9984-22-115-6.
  4. vestnesis.lv. «Par dzelzsrūdu un dimantiem zemē - Latvijas Vēstnesis». www.vestnesis.lv (latviešu). Skatīts: 2023-03-18.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]