Oksīdi

Vikipēdijas lapa
Silīcija dioksīds (SiO2) — viens no pasaulē izplatītākajiem oksīdiem

Oksīdi ir elementu binārie savienojumi ar skābekli. Gandrīz visi ķīmiskie elementi spēj veidot oksīdus.

Iedalījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Oksīdus iedala pēc to ķīmiskajām īpašībām:

Oksīdu kristālrežģos vai molekulās skābekļa atomi savā starpā NAV saistīti.

Skābeklis var veidot arī peroksīdus, superoksīdus un ozonīdus. Par peroksīdiem sauc tādus savienojumus, kuros divi skābekļa atomi savā starpā ir ķīmiski saistīti. Peroksīdus uzskata par ūdeņraža peroksīda H2O2 sāļiem, jo tam piemīt vājas skābes īpašības.[1]

Superoksīdu sastāvā ir superoksīdjons O2, bet ozonīdu sastāvā ir ozonīdjons O3.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Edgars Jansons. Ķīmija rokasgrāmata skolēniem. Rīga : Zvaigzne, 1994. 150.—151. lpp. ISBN 978-978-5-40-501097-7.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]