Operācija Aderlass

Vikipēdijas lapa

Operācija Aderlass (latviešu: Operācija "Asins nolaišana")[1] ir izmeklēšana Austrijā un Vācijā par iespējamu dopinga lietošanu, ko organizēja vācu ārsts Marks Šmits no Erfurtes. Par iespējamiem Šmita klientiem nosaukti dažādu disciplīnu sportisti, kuri saņēma nelegālu asins pārliešanu, lai uzlabotu sniegumu, un vairāki no viņiem ir atzinušies.

Distanču slēpotāja Johannesa Dīra atzīšanās noveda pie izmeklēšanas.

Lieta tika uzsākta, pateicoties distanču slēpotāja Johanesa Dīra atzīšanās 2019. gada februāra beigās. Viņš nosauca Marku Šmitu, ārstu, kurš darbojies Vācijas pilsētā Erfurtē, par operācijas vadītāju, kurā veica sistemātisku asins dopinga izmantošanu.[2] Šmits iepriekš bija bijis komandas ārsts gan Gerolsteiner, gan Milram riteņbraukšanas komandā.[3] 2009. gada oktobrī Bernhards Kols, kurš 2008. gadā tika pieķerts dopinga kontrolē, braucot Gerolsteiner komandā, apsūdzēja Šmitu par dopinga prakses uzraudzību. Šmits toreiz apsūdzības noraidīja.[4] Pēc Dīra liecībām policija 2019. gada 27. februārī veica reidu Erfurtes birojos. Izmeklēšanu veica Minhenes policijas dopinga darba grupa.[5]

Iesaistītie sportisti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Bavārijas štata prokurori 2019. gada 20. martā apstiprināja, ka kopumā par 21 sportistu ir aizdomas, ka viņi ir bijuši Marka Šmita klienti. Sākumā netika nosaukti visi vārdi, lai netraucētu izmeklēšanas gaitu.[3]

Ziemas sporta veidi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc Dīra liecībām Austrijas policija arestēja piecus sportistus 2019. gada Pasaules čempionātā ziemeļu slēpošanā Zēfeldē Tirolē. Tie bija distanču slēpotāji Makss Hauke un Dominiks Baldaufs no Austrijas, Andreass Vērpalu un Karels Tammjervs no Igaunijas, kā arī Aleksejs Poltoraņins no Kazahstānas.[6]

Sākotnējie ziņojumi liecināja, ka ar Šmitu bija saistīts arī kāds Vācijas ātrslidotājs.[5] 2019. gada 27. maijā plašsaziņas līdzekļi ziņoja, ka iepriekšējā nedēļā policija pratinājusi kalnu slēpotāju Hannesu Reiheltu par iespējamo saistību ar šo lietu. Reihelts kategoriski noraidīja apsūdzības.[7] Apsūdzības pret Reiheltu tika atceltas 2019. gada 16. oktobrī.[8]

Makss Hauke 2019. gada 30. oktobrī no Insbrukas tiesas saņēma nosacītu piecu mēnešu sodu par dopinga pārkāpumiem, kas sniedzās līdz pat 2015. gadam.[9] Dominiks Baldaufs tajā pašā tiesā 2020. gada 14. janvārī arī saņēma nosacītu piecu mēnešu sodu.[10] Abi sportisti 2019. gada 23. jūlijā no Austrijas Antidopinga aģentūras bija saņēmuši četru gadu aizliegumus piedalīties sacensībās.[11] 2020. gada 27. janvārī Johannesam Dīram pēc vainas atzīšanas tika piespriests nosacīts 15 mēnešu cietumsods par līdzdalību šajā lietā. Tomēr viņš noliedza, ka būtu iepazīstinājis Šmitu ar citiem distanču slēpotājiem Hauki un Baldaufu, kā viņi to apgalvoja.[12] Vācu laikraksta Der Tagesspiegel ziņojumā tika apgalvots, ka Dīrs ir apsvēris dopinga operāciju pārņemšanu no Šmita.[13]

Starptautiskā slēpošanas federācija (FIS) 2019. gada 29. novembrī piešķīra četru gadu sacensību aizliegumus Andreasam Vērpalu, Karelam Tammjervam un Algo Kerpam, kā arī diviem igauņu treneriem.[14] Visi trīs sportisti iepriekš bija atzinuši savu dalību dopinga lietošanā.[15] Aleksejs Poltoraņins, kurš arī iepriekš bija atzinis, ka lieto dopingu, 2019. gada 8. martā atsauca atzīšanos.[16] 12. martā Kazahstānas Kultūras un sporta ministrija atbrīvoja Poltoraņinu no jebkādām apsūdzībām par dopinga lietošanu, apgalvojot, ka viņš to tikai plānojis darīt un "par laimi [...] nelietoja asins dopingu".[17] Tomēr 2020. gada 6. janvārī FIS viņam noteica četru gadu aizliegums piedalīties sacensībās.[18]

Riteņbraukšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Alesandro Petaki, kurš, domājams, dopinga nolūkos strādāja ar Šmitu

2019. gada 3. martā Stefans Denifls, kurš pēdējoreiz brauca Aqua Blue Sport komandā, atzinās, ka ar Šmita palīdzību lietojis asins dopingu.[19] Dienu vēlāk Georgs Preidlers, tobrīd pārstāvot Groupama–FDJ, arī atzinās, ka 2018. gada beigās ar Šmitu bija veicis divas asinis nolaišanas, taču noliedza, ka būtu faktiski lietojis dopingu. Tomēr viņš pārtrauca līgumu ar komandu.[20] Gan Deniflu, gan Preidleru uz laiku diskvalificēja sporta pārvaldes institūcija UCI.[21] Abiem 2019. gada 27. jūnijā Austrijas antidopinga organizācija piesprieda četru gadu aizliegumu[22] un papildus tam varēja tikt izvirzītas apsūdzības par komerciālu krāpšanos sportā.[23] Insbrukas apgabaltiesa 2020. gada 22. jūlijā Preidleru atzina par vainīgu krāpšanā un viņam piesprieda divpadsmit mēnešu nosacītu cietumsodu, kā arī viņam piesprieda 2880 eiro lielu naudas sodu.[24]

2019. gada 13. maijā Danilo Hondo intervijā Vācijas raidorganizācijai ARD atzinās, ka 2011. gadā, braucot Lampre-ISD komandā, Šmita vadībā lietojis asins dopingu. Pēc tam viņš tika atlaists no Šveices riteņbraukšanas federācijas trenera amata.[25]

2019. gada 14. maijā franču laikraksts Le Monde paziņoja, ka pensionētais itāļu sprinteris Alesandro Petaki, iespējams, 2012. un 2013. gadā ir strādājis ar Šmitu.[26] Petaki noliedza apsūdzības, bet tomēr vienu dienu vēlāk UCI viņu provizoriski atstādināja no sacensībām.[27] 2019. gada 24. augustā UCI piešķīra Petaki divu gadu aizliegumu dalībai sacensībās.[28] Līdz ar Petaki uz laiku atstādināti arī Kristijans Korens (Bahrain–Merida), Kristijans Džuraseks (UAE Team Emirates) un Boruts Božičs. Korens un Džuraseks tobrīd startēja attiecīgi 2019. gada Giro d'Italia un 2019. gada Tour of California, bet Božičs strādāja par sporta direktoru Bahrain–Merida komandā. Vēlāk tajā pašā dienā Bahrain–Merida un UAE Team Emirates apstiprināja, ka ir atsaukuši savus braucējus no sacīkstēm.[21] 9. oktobrī UCI gan Korenam, gan Božičam piesprieda divu gadu aizliegumu piedalīties sacensībās.[29] 2019. gada 13. novembrī Džurasekam tika noteikta četru gadu diskvalifikācija par viņa piedalīšanos dopinga lietošanā.[30]

2019. gada 19. maijā Itālijas laikraksts Corriere della Sera ziņoja par slovēņa Milana Eržena saitēm uz operāciju Aderlass, kamēr Eržens bija Bahreinas — Merida komandas izpilddirektors.[31] 22. maijā tika paziņots, ka UCI vairākās izmeklēšanās ir sekojuši Eržena un Slovēnijas riteņbraukšanas aktivitātēm kopumā.[32]

2019. gada maijā UCI atstādināja kalnu riteņbraucēju Kristīnu Kollmani sakarā ar asins dopinga pārkāpumiem saistībā ar operāciju Aderlass.[33] Pēc tam viņai uz četriem gadiem bija aizliegts piedalīties sacensībās, un Austrijas tiesa 2019. gada augustā piesprieda astoņu mēnešu nosacītu cietumsodu.[34]

2019. gada 27. novembrī UCI paziņoja, ka ir pieprasījusi atkārtotu 2016. un 2017. gada antidopinga paraugu pārbaudi, atsaucoties uz Austrijas varas iestāžu apkopoto informāciju.[23]

Pēc Šveices laikraksta Neue Zürcher Zeitung izmeklēšanas 2020. gada 22. februārī karjeru beigušais riteņbraucējs Pirmins Langs (pēdējā pārstāvētā komanda IAM Cycling), atzina savu iesaistīšanos Aderlass. Pēc tam viņu atlaida Swiss Racing Academy, komanda, kuru viņš bija līdzdibinājis un kur viņš bija nodarbināts kā menedžeris un sporta direktors.[35]

Tiesa[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tiesas process pret Šmitu sākās 2020. gada 16. septembrī Minhenes Oberlandesgericht tiesā.[36] Sākuma paziņojumā aizstāvība apsūdzībai pārmeta par procesuālām kļūdām, tostarp par nelikumīgām uzraudzības metodēm, nepilnīgiem dokumentiem un nepamatotu apcietinājumu.[37]

2020. gada 29. septembrī Šmits atzinās gandrīz visos 150 pret viņu izvirzītajos pārkāpumos. Viņš atzina, ka jau no 2012. gada ir ieguvis asinis no klientiem dopinga nolūkos. Tomēr viņš noliedza rīkošanos finansiāla labuma gūšanai, apgalvojot, ka ir saņēmis naudu tikai savu izdevumu segšanai, un uzstāja, ka viņa klientu veselība nekad nav bijusi apdraudēta.[38] Dienu vēlāk Johanness Dīrs atbalstīja Šmita apgalvojumus. Kā liecinieks Dīrrs apgalvoja, ka ar Šmitu vienmēr "juties drošās, profesionālās rokās". Turklāt viņš atteicās vainot Šmitu par dopinga lietošanu, apgalvojot, ka šo lēmumu pieņēmis kopā ar savu treneri.[39] Arī trīs no četriem Šmita līdzapsūdzētajiem atzinās, savukārt cits apsūdzētais — darbuzņēmējs — atteicās sniegt liecības.[40] Darbiniekam Dirkam Q. 2008. gadā tika piespriests divu gadu pārbaudes laiks par miesas bojājumiem, kas izraisīja nāvi, pēc 2003. gada janvāra incidenta, kurā viņš, iespējams, uzbruka diviem cilvēkiem, no kuriem viens vēlāk nomira. Dirks Q. esot bijis daļa no Erfurtes neonacistu kopienas. Šajā tiesas procesā Q. tika apsūdzēts par to, ka viņš ir strādājis kopā ar Šmitu, pārvadājot asinis, kā arī veicot pārliešanu.[41]

2020. gada 10. novembrī Hondo sniedza liecības tiesā, apgalvojot, ka 2012. gadā kopā ar Petaki viņš veicis asins pārliešanu Šmita vadībā dopinga nolūkos. Viņš liecināja, ka Šmits ar viņu sazinājās 2011. gada beigās un pēc tam nākamā gada laikā samaksāja 25 000 eiro par dopinga pakalpojumiem, pēc kuriem viņš pārtrauca sadarbību. Hondo aprakstīja arī kodēto nosaukumu izmantošanu, līdzīgi kā Operación Puerto, un Hondo bija pazīstams kā "Džeimss Bonds".[42]

2021. gada 16. janvārī Šmits tika notiesāts uz 4 gadiem un 10 mēnešiem cietumā.[43]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. ↑ «UCI hopes to secure information on cyclists involved in blood doping investigation». cyclingnews.com. 2019. gada 4. marts. Skatīts: 2019. gada 15. maijs.
  2. ↑ Claudio Catuogno. «Der Kronzeuge» (vācu). Süddeutsche Zeitung, 2019. gada 1. marts. Skatīts: 2019. gada 15. maijs.
  3. ↑ 3,0 3,1 «'More chapters to be written' in Operation Aderlass, says state prosecutor». cyclingnews.com. 2019. gada 20. marts. Skatīts: 2019. gada 15. maijs.
  4. ↑ Gregor Brown. «Kohl accuses former Gerolsteiner doctor of doping involvement». cyclingnews.com, 2009. gada 12. oktobris. Skatīts: 2019. gada 15. maijs.
  5. ↑ 5,0 5,1 «Deutsche Kunden in Erfurt» (vācu). Süddeutsche Zeitung. 2019. gada 24. marts. Skatīts: 2019. gada 15. maijs.
  6. ↑ Andreas Rüttenauer. «Mit der Nadel im Arm». Die Tageszeitung: Taz (vācu) (die tageszeitung), 2019. gada 27. februāris. Skatīts: 2019. gada 15. maijs.
  7. ↑ «Doping-Ermittlung erreicht alpinen Skisport» (vācu). kicker. 2019. gada 27. maijs. Skatīts: 2019. gada 27. maijs.
  8. ↑ «Verfahren gegen Hannes Reichelt eingestellt». Kleine Zeitung (vācu). 2019. gada 16. oktobris. Skatīts: 2020. gada 29. janvāris.
  9. ↑ Andrea Beer. «Max Hauke zu Bewährungsstrafe verurteilt». Deutschlandfunk (vācu), 2019. gada 30. oktobris. Skatīts: 2020. gada 29. janvāris.
  10. ↑ «Doping - Bewährungsstrafe gegen Langläufer Baldauf». Sportschau (vācu). 2020. gada 14. janvāris. Skatīts: 2020. gada 29. janvāris.
  11. ↑ «Langläufer Baldauf und Hauke für vier Jahre gesperrt». Sportschau (vācu). 2019. gada 23. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 29. janvāris.
  12. ↑ «Johannes Dürr zu 15 Monaten auf Bewährung verurteilt». Der Tagesspiegel (vācu). 2020. gada 27. janvāris. Skatīts: 2020. gada 29. janvāris.
  13. ↑ «Diesem „Whistleblower“ sollte man keinen Glauben schenken». Der Tagesspiegel (vācu). 2020. gada 28. janvāris. Skatīts: 2020. gada 29. janvāris.
  14. ↑ «Estonian skiers, coaches hit with four-year bans after doping investigation». Eesti Rahvusringhääling. 2019. gada 29. novembris. Skatīts: 2020. gada 29. janvāris.
  15. ↑ «Skier Algo Kärp next to admit to doping». Eesti Rahvusringhääling. 2019. gada 5. marts. Skatīts: 2020. gada 29. janvāris.
  16. ↑ «Verhafteter Doper zieht Geständnis zurück». Basler Zeitung (vācu). 2019. gada 8. marts. Skatīts: 2020. gada 29. janvāris.
  17. ↑ «Kazakh ministry clears skier involved with Veerpalus, Alaver of doping». Eesti Rahvusringhääling. 2019. gada 12. marts. Skatīts: 2020. gada 29. janvāris.
  18. ↑ «International ski federation bans 4 in doping case». 2020. gada 6. janvāris. Skatīts: 2020. gada 29. janvāris.
  19. ↑ «Denifl confesses to blood doping in police interview». cyclingnews.com. 2019. gada 3. marts. Skatīts: 2019. gada 15. maijs.
  20. ↑ «Preidler admits to blood extraction as doping investigation widens». cyclingnews.com. 2019. gada 4. marts. Skatīts: 2019. gada 15. maijs.
  21. ↑ 21,0 21,1 Alex Ballinger. «Riders pulled from Giro d'Italia and Tour of California as UCI publishes names linked to blood doping scandal». Cycling Weekly, 2019. gada 15. maijs. Skatīts: 2019. gada 15. maijs.
  22. ↑ «Denifl and Preidler handed four-year bans after blood doping confessions». cyclingnews.com. 2019. gada 27. jūnijs. Skatīts: 2019. gada 26. augusts.
  23. ↑ 23,0 23,1 Alex Ballinger. «UCI request anti-doping samples from 2016 and 2017 be re-tested in wake of Operation Aderlass scandal». Cycling Weekly, 2019. gada 28. novembris. Skatīts: 2019. gada 28. novembris.
  24. ↑ Laura Weislo. «Georg Preidler found guilty of fraud in Operation Aderlass doping case». cyclingnews.com, 2020. gada 22. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 24. jūlijs.
  25. ↑ Jonny Long. «Danilo Hondo fired from coaching role after confessing to blood doping». Cycling Weekly, 2019. gada 13. maijs. Skatīts: 2019. gada 15. maijs.
  26. ↑ Clément Guillou. «L'ancien cycliste italien Alessandro Petacchi, maillot vert du Tour de France, soupçonné de dopage». Le Monde.fr (franču) (Le Monde), 2019. gada 14. maijs. Skatīts: 2019. gada 15. maijs.
  27. ↑ «Petacchi, Koren, Durasek, Bozic named in Austrian doping ring». cyclingnews.com. 2019. gada 15. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 15. maijā. Skatīts: 2019. gada 15. maijs.
  28. ↑ «Alessandro Petacchi handed two-year doping ban». cyclingnews.com. 2019. gada 24. augusts. Skatīts: 2019. gada 26. augusts.
  29. ↑ «Operation Aderlass: Cyclists Kristijan Koren and Borut Bozic given two-year bans». BBC. 2019. gada 9. oktobris. Skatīts: 2019. gada 16. oktobris.
  30. ↑ «Durasek banned for four years for doping». cyclingnews.com. 2019. gada 13. novembris. Skatīts: 2019. gada 15. novembris.
  31. ↑ «Giro d'Italia: il misterioso Erzen, talent scout di Roglic e manovratore della Bahrain di Nibali» (itāļu). Corriere della Sera. 2019. gada 19. maijs. Skatīts: 2019. gada 23. maijs.
  32. ↑ «Bahrain-Merida's Milan Erzen under UCI investigation for doping links». cyclingnews.com. 2019. gada 22. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 28. maijā. Skatīts: 2019. gada 23. maijs.
  33. ↑ «UCI statement on Christina Kollmann-Forstner». Union Cycliste International. 2019. gada 29. maijs. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 24. maijā. Skatīts: 2020. gada 24. februāris.
  34. ↑ Thomas Streif. «"Operation Aderlass": Acht Monate bedingt für Mountainbikerin Kollmann». OÖNachrichten (vācu), 2019. gada 2. augusts. Skatīts: 2020. gada 24. februāris.
  35. ↑ «Ex-pro Pirmin Lang confesses involvement in Aderlass doping ring». cyclingnews.com. 2020. gada 22. februāris. Skatīts: 2020. gada 24. februāris.
  36. ↑ Michael Ostermann. «Die Operation Aderlass und der Radsport». Sportschau (vācu) (Villard-de-Lans), 2020. gada 15. septembris. Skatīts: 2020. gada 21. septembris.
  37. ↑ Matthias Fiedler. «Anklage nach der Anklage». Der Spiegel (vācu), 2020. gada 17. septembris. Skatīts: 2020. gada 21. septembris.
  38. ↑ «Angeklagter Arzt legt in Dopingprozess umfassendes Geständnis ab». Der Spiegel (vācu). 2020. gada 29. septembris. Skatīts: 2020. gada 1. oktobris.
  39. ↑ «Dopingprozess: Langläufer Dürr verteidigt den Hauptangeklagten». Bayerischer Rundfunk (vācu). 2020. gada 30. septembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2020. gada 18. decembrī. Skatīts: 2020. gada 28. oktobris.
  40. ↑ Sebastian Krause. «"Operation Aderlass": Bizarre Einblicke in ein Doping-Netzwerk». Bayerischer Rundfunk (vācu), 2020. gada 10. oktobris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2021. gada 8. janvārī. Skatīts: 2020. gada 28. oktobris.
  41. ↑ Peter Wozny. «Mitangeklagter des Dopingarztes hatte einen Menschen zu Tode geprügelt». Sportschau (vācu), 2020. gada 29. oktobris. Skatīts: 2020. gada 16. novembris.
  42. ↑ «Hondo tells Aderlass trial he doped with Petacchi». Cyclingnews.com. 2020. gada 11. novembris. Skatīts: 2020. gada 16. novembris.
  43. ↑ «Operation Aderlass doctor Mark Schmidt jailed for almost five years». Cyclingnews.com. 2021. gada 16. janvāris. Skatīts: 2021. gada 16. janvāris.
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Operācija_Aderlass&oldid=3657549"