Orinoko
| Orinoko | |
|---|---|
| spāņu: Río Orinoco | |
 | |
 | |
  izteka ieteka  ieteka | |
| Izteka | Delgado Čalbo kalns, Venecuēlas un Brazīlijas robeža 2°19′05″N 63°21′42″W / 2.31806°N 63.36167°W |
| Ieteka | Atlantijas okeāns, Delta Amakuro 8°37′N 62°15′W / 8.617°N 62.250°WKoordinātas: 8°37′N 62°15′W / 8.617°N 62.250°W |
| Baseina valstis |  Venecuēla Kolumbija
|
| Garums | 2140 km |
| Iztekas augstums | 1047 m |
| Ietekas augstums | 0 m |
| Vidējā caurtece | 33 000 m³/s |
| Baseina platība | 1 014 797 km² |
| Galvenās pietekas | Apure, Arauka, Gvavjare, Inirida, Karoni, Meta, Ventvari, Vičada |
 Orinoko Vikikrātuvē
| |
Orinoko (spāņu: Río Orinoco) ir upe Dienvidamerikas ziemeļos, viena no garākajām kontinenta upēm.[1] Pašas Orinoko garums ir 2140 km, bet lielākais garums kopā ar garāko pieteku Gvavjari un tās augšteci Gvajabero — 3010 km. Sateces baseina platība ir ap vienu miljonu kvadrātkilometru, no kuriem 76,3% ir Venecuēlā, bet atlikušie 23,7% ir no Kolumbijas teritorijas. Orinoko upe ir kuģojama. Lielākās pilsētas upes krastos ir Sjudadbolivara, Sjudadgvajāna un Puertoajakučo.
Orinoko baseins bifurkācijas rezultātā ir savienots ar Amazones upes baseinu caur Kasikjares upi, kas sākas kā Orinoko pieteka un ietek arī Amazones pietekā Riunegru.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Orinoka». Ģeogrāfijas vārdnīca Pasaules zemes un tautas. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 1978. 533. lpp.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Orinoko.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar Dienvidameriku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|