Ozerings

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Ozeriņš jeb ozerings (latīņu: oseringus, vācu: oseringh) bija naudas un maksāšanas vienība Latvijas teritorijā 13. gadsimtā, par kuras izcelsmi un veidu izteikti atšķirīgi uzskati. Ticamākais no tiem ir pieņēmums, ka ozeriņš identificējams ar sudraba naudas stienīti, kura masa šajā laikā vidēji ir ap 100 g, kas labi saskan ar Indriķa hronikā minēto svaru attiecībā pret sudraba mārku,[1] jo viena Rīgas sudraba mārka 14. gadsimta sākumā svēra 207,82 g.[2]

Etimoloģija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vārds “ozeriņš” ir latviskots no 13. gadsimta pirmās puses Indriķa hronikas teksta latīņu valodā, kur tas daudzskaitļa datīvā rakstīts kā oseringos,[3] dažos vēlākos dokumentos vācu valodā — oseringh, tomēr nav zināms, kā šo vārdu izrunājuši paši senās Latvijas iedzīvotāji. Pēc viena uzskata jēdziens “ozeriņš” nozīmējis “zirga riņķis”, tas ir — sudraba riņķis (aproce) ar noteiktu svaru, kura vērtība ir viens zirgs.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Bīskapa Alberta kontribūcijas pieprasījums līviem 1212. gada miera sarunu laikā: Par to, ka atmetāt ticības sakramentus un cēlāt karu pret ordeņa brāļiem, saviem kungiem, un gribējāt visu Līvzemi ieraut atpakaļ elkdievībā, bet īpaši par to, ka, nievādami visuaugstāko Dievu un zobodamies par mums un visiem kristiešiem, ziedojāt pagānu dieviem āžus un citus dzīvniekus un nosviedāt tos lejā mūsu un visa karaspēka acu priekšā, prasām mērenu summu sudraba, proti, simt ozeriņu jeb piecdesmit marku sudraba no visa jūsu novada (ideo modicam summam c argenti, centum videlicet oseringos vel quinquaginta marcas argenti); turklāt jums jāatdod ordeņa brāļiem viņu zirgi ar bruņojumu un pārējais, ko esat viņiem atņēmuši.
  2. Zemzaris, J. Mērs un svars Latvijā. Rīga: 1981, 159. lpp
  3. Indriķa hronika. XVI; 4. Rīga: 1993. — 178. lpp.
  4. Ķēniņš, I. Hipotēze par vārda "ozeriņš" izcelsmi