Mārka (naudas vienība)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vācu markas monēta (Vācijas impērija, 1875).

Mārka[1] jeb marka (latīņu: marca, marcha, marha, marcus, vācu: Mark) bija naudas vienības nosaukums Hanzas savienības pilsētās, vēlāk Vācijā un citās valstīs.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kopš 11. gadsimta Eiropā kā maksāšanas līdzekli sāka izmantot noteikta svara un raudzes sudraba stienīšus, ko dēvēja par sudraba mārkām (latīņu: marca argenti, talentum argenti). Indriķa hronikas tekstā minēts, ka 50 sudraba mārkas līdzinājās 100 latviešu ozeringiem.

1319. gadā Hanzas Savienībai piederošajā Štrālzundes pilsētā Rīgenes firsts Viclavs III atļāva kalt monētas, ko dēvēja par Zunda mārkām (Sundische Mark). Viena mārka bija pielīdzināta 16 sudraba šiliņiem (latīņu: solidus), bet viens šiliņš 12 feniņiem (latīņu: denarius). Savukārt Lībekas pilsēta sāka kalt savas mārkas (Marca Lubicensis, Lübsche Mark), 1378. gadā 1000 Zunda mārkas līdzinājās 660 Lībekas mārkām.

1502. gadā Hanzas Savienības vendu loka pilsētas (Lībeka, Hamburga, Vismāra, Līneburga, Rostoka, Štrālzunde, Anklama u. c.) vienojās par kopīgu monetāro sistēmu, kas pamatojās uz mārkām, šiliņiem un feniņiem. 1513. gadā tai pievienojās arī Norvēģija un 1529. gadā Dānija (dāņu: Marck Danske). 1515. gadā līdzīga monetārā sistēma tika izveidota arī Hanzas Savienības Livonijas loka pilsētās (Rīga, Tallina, Tērbata, Pērnava, Cēsis, Vīlande, Limbaži, Koknese, Valmiera, Ventspils, Kuldīga u.c.)

Rīgas mārka[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1516. gada Rīgas mārka. Averss. Blakus sēdošajiem arhibīskapam Lindem un ordeņa mestram Pletenbergam rokās atrodas heraldiskie vairogi ar ģerboņiem, monētai apkārt starp divām punktu joslām vijas uzraksts : MO[neta]-NO[va]-ARCHI-EPIS[copi]-RIG[ensis]:ET:MAG[istri]:LIVO[niae]:[15]16 - Rīgas arhibīskapa un Livonijas mestra jaunā monēta
Reverss. Stāvoša Jaunava Marija ar bērnu labajā un zizli kreisajā rokā, apkārt viņai staru vainags, gar monētas malu starp divām punktu joslām uzraksts : CONSERVA-NOS-D[omi]NA - Valdniece, glāb mūs

Mārkas tika kaltas arī Rīgā (latīņu: marca Rigensis). 1515. gadā tika pieņemti naudas kalšanas noteikumi Livonijā, līdz ar to tika uzsākta mārkas kā monētas kalšana, līdz tam mārka bija tikai metāla masas un naudas aprēķina vienība. 1516. gadā apgrozībā parādījās Rīgas arhibīskapa Jaspera Lindes un Livonijas ordeņa mestra Valtera fon Pletenberga kopkaltā mārka. Tās diametrs bija 33 milimetri, masa — 11,5 grami.

1516. gadā mārka tika pielīdzināta: 1 mārka = 4 vērdiņi = 36 šiliņi.

Lietošana dažādās valstīs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Latviešu konversācijas vārdnīca. XIII. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 25823. sleja.