Pēctecība uz Lielbritānijas troni

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Pēctecību uz Lielbritānijas troni nosaka izcelsme, dzimums (pirms 2011. gada 28. oktobra dzimušajiem vīriešiem ir priekšroka pret savām vecākajām māsām), leģitimitāte un reliģija. Saskaņā ar anglosakšu tiesībām, troni manto valdnieka bērni vai bezbērnu gadījumā tuvākie radinieki sānu līnijā. 1689. gada tiesību harta un 1701. gada izlīguma akts ierobežo pēctecību uz troni uz leģitīmajiem Hanoveres Sofijas protestantu pēctečiem, kuri ir piederīgi Anglijas Baznīcai.[1] Kopš 1689. gada tika izslēgti tie, kam laulātie bija katoļi, līdz pat 2015. gadam, kad šo likumu mainīja. Šo izslēgto katoļu pēcteči, kas paši bija protestanti, bija tiesīgi ieņemt troni.[2]

Šobrīd karaliene ir Elizabete II un troņmantnieks ir viņas vecākais dēls Velsas princis Čārlzs. Nākamais līnijā pēc viņa ir Čārlza vecākais dēls Princis Viljams, Kembridžas hercogs. Trešais līnijā ir Džordžs, Kembridžas hercoga vecākais dēls, kam seko viņa māsa, Šarlote un jaunākais brālis Luiss. Sestais līnijā ir Princis Harijs, Saseksas hercogs, Velsas prinča jaunākais dēls. Saskaņā ar Pērtas līgumu, kas stājās spēkā 2015. gadā, tikai pirmajiem sešiem pēctecības līnijā pirms precēšanās ir nepieciešama valdnieka piekrišana; bez šādas piekrišanas viņi un viņu bērni nebūtu tiesīgi pretendēt uz troni.

Pašreizējā pēctecības līnija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmie seši līnijā[n 1]
1. Velsas princis Charles, Prince of Wales at COP21.jpg
2. Kembridžas hercogs Prince William, Duke of Cambridge.jpg
3. Kembridžas princis Džordžs Prince George of Cambridge in 2019 (cropped).jpg
4. Kembridžas princese Šarlote Princess Charlotte of Cambridge in 2019 (cropped).jpg
5. Kembridžas princis Luiss Cambridge family at Trooping the Colour 2019 - 14.jpg
6. Saseksas hercogs Prince Harry at the 2017 Invictus Games opening ceremony.jpg
Piezīmes un avoti
Apzīmējums Ieraksta avots vai piezīme par izslēgšanu no pretendentiem
1952 Pēctecība, kas publicēta līdz ar karalienes Elizabetes II stāšanos amatā 1952. gadā.[5]
B Iekļauts oficiālajā Britu monarhijas tīmekļa vietnē, "Succession", skatīts 2021. gada 26. jūlijā.
D Debrett's vietne (2021. gada 7. jūnijā): "The Line of Succession"
W Whitaker's Almanack 2015, Londona: Bloomsbury, ISBN 978-1-4729-0929-9, 22. lpp.
M Šie cilvēki ir izslēgti dēļ precībām ar Romas katoli. Šo izslēgšanu atcēla 2015. gada 26. martā, atjaunojot viņu pēctecības līnijā līdz ar Pērtas līguma stāšanos spēkā.
X Izslēgti kā Romas katoļi. Šo izslēgšanu neatceļ Pērtas līgums.

Piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Succession to the Crown Act 2013, s. 3». legislation.gov.uk. A person who (when the person marries) is one of the 6 persons next in the line of succession to the Crown must obtain the consent of Her Majesty before marrying.
  2. 2,0 2,1 Alberts un Leopolds Vindzori Britu monarhijas ofociālajā vietnē līdz 2015. gadam un Whitaker's Almanack 2013. gada izdevumā bija iekļauti aiz Estellas Teilores (dz. 2004) un kā atbilstoši pretendenti; MSN News, Debrett's un Whitaker's Almanack 2015. gada izdevums iekļauj viņus aiz Lēdijas Amēlijas Vindzoras un pirms Lēdijas Helēnas Teiloras. Viņi tika kristīti katoļticībā un nav iekļauti Whitaker's izdevumos pirms 2012. gada.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Succession». Official website of the Royal Family (angļu). Skatīts: 2019. gada 9. maijs.
  2. Bogdanor (1995), 55. lpp.
  3. «Announcement of the birth of Princess Beatrice and Mr Edoardo Mapelli Mozzi's baby». royal.uk. The Royal Family.
  4. «Isabella Windsor christened at Kensington Palace in the same gown worn by Princess Charlotte». Hello Magazine. 2016. gada 5. jūlijs. Skatīts: 2017. gada 6. janvāris.
  5. «Line of succession to the throne». The Sydney Morning Herald. 1952. gada 7. februāris. 6. lpp. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 12. marts. Ignorēts nezināms parametrs |url-status=

Avoti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]