Džordžs kļuva par karali-imperatoru 1910. gadā, kad nomira viņa tēvs, karalis Eduards VII. Pirmā pasaules kara laikā viņš nomainīja nosaukumu Saksijas-Koburgas un Gotas dzimtai uz Vindzoru dzimtu, kā arī saglabāja visus savus vācu titulus, kurus bija mantojis no radiniekiem. Viņa valdīšanas laikā saskaņā ar 1931. gadā pieņemto Vestminsteras statūtu karaļa vara tika sadalīta tā, ka Džordžs kļuva karali katrai britu domīnijai atsevišķi. Vēlāk no šīm domīnijām izveidojās tā sauktā Nāciju Sadraudzība.
Viņš bija arī Jorkas hercogs (1892—1920), Kornvolas hercogs (1893—1910) un Velsas princis (1901—1910).