Pēteris Ērmanis
| |||||||||||
| |||||||||||
Pēteris Ērmanis (dzimis 1893. gada 2. februārī Plāņu pagastā, miris 1969. gada 8. oktobrī Delmenhorstē, Vācijā) bija latviešu rakstnieks un literatūrvēsturnieks.
P. Ērmaņa nozīmīgākais ieguldījums saistīts ar ekspresionisma periodu viņa dzejā, kurā izdotajos krājumos "Es sludinu" (1920) un "Es šaubos, es ticu" (1922) dinamiskā formā pausts nosodījums karam un varmācībai, paustas ilgas pēc humānisma un taisnīguma.[1]
2023. gadā P. Ērmanim veltīta raidījuma "Literatūre" epizode, kurā par viņu stāsta Ivars Šteinbergs.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 182. lpp.
 | Šī ar Latviju saistītā cilvēka biogrāfija ir nepilnīga. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |